ONLINE VIDEO KURSS
"MATEMĀTIKA 3. KLASEI"
Laika mēri ir saistīti ar Zemes, Mēness un Saules kustību.
 
YCIND_230411_5168_zeme_saule.png
 
Diena (d) - laiks, kurā Zeme apgriežas ap savu asi
 
Gads (g.) - laiks, kurā Zeme apriņķo Sauli
 
Mēnesis (mēn.) (aptuveni 30  dienas) - laiks, kurā Mēness apriņķo Zemi
 
1 stundā ir 60 minūtes     
1 minūtē ir 60 sekundes  
1 diennaktī ir 24 stundas
1 nedēļā ir 7 diennaktis
1 gadā ir 12 mēneši
1 h = 60 min
1 min = 60 s
1 d = 24 h
  
1 g. = 12 mēn.
 
Ievēro apzīmējumus!
Apzīmējumiem g. un mēn. galā liek punktu, bet aiz d, h, min un s punktu neliek.
  
  
Vienā gadā ir 365 vai 366 dienas. Katrs ceturtais gads ir vienu dienu garāks, tad februārī ir 29 dienas. To sauc par garo gadu.
  
janvārisfebruārismartsaprīlis maijs jūnijs jūlijs  augustsseptembrisoktobrisnovembrisdecembris
31 d.
28 d. vai
29 d.
31 d.
30 d.
31 d.
30 d.
31 d.
31 d.
30 d.
31 d.
30 d.
31 d.
 
Vēlāk dabaszinībās mācīsies, kāpēc cilvēki laika skaitīšanā izdomāja ieviest garo gadu. Mūsu kalendārs ir tikai viena  daudzām laika skaitīšanas sistēmām.
 
Laika mērīšanai izmanto pulksteni.
Pulkstenim ir divi vai trīs rādītāji. Īsākais rādītājs parāda stundas, garākais rādītājs - minūtes, bet trešais (parasti smalkāks par pārējiem rādītājiem)- parāda sekundes.
  
Uz pulksteņa ciparnīcas ir parādītas 12 stundas, bet mēs zinām, ka diennaktī ir 24 stundas. Tāpēc, nosakot no pulksteņa laiku, ir jāzina, vai ir diena vai nakts.
 
Vai proti pateikt, cik rāda pulkstenis?
 
DIENAS LAIKS
NAKTS LAIKS
2_00.svg
14:00
ČETRPADSMIT
02:00
DIVI
14_05.svg
14:05
ČETRPADSMIT UN PIECAS MINŪTES
02:05
DIVI UN 5 MINŪTES
14_30.svg
14:30
PUSTRĪS DIENĀ
 02:30
PUSTRĪS NAKTĪ
14_55.svg
14:55
BEZ PIECĀM MINŪTĒM TRĪS DIENĀ
 02:55
BEZ PIECĀM MINŪTĒM TRĪS NAKTĪ