Teorija

Nogriezni, kurš nav perpendikulārs plaknei un kura viens galapunkts atrodas plaknē, sauc par slīpni pret plakni.
Slīpnes punktu, kas atrodas plaknē sauc par slīpnes pamatu.
Paralelograms šablons.jpg
Slīpne ir nogrieznis AB.
Slīpnes pamats ir B.
 
Ja no punkta ārpus plaknes novelk plaknei perpendikulāru taisni, tad šīs taisnes nogriezni no minētā punkta līdz plaknei sauc par perpendikulu, kas novilkts no punkta pret plakni.
Paralelograms šablons - Copy.jpg
Perpendikuls ir nogrieznis AC.
Perpendikula garumu no punkta līdz plaknei sauc par attālumu no punkta līdz plaknei.
Ja no punkta, kas atrodas ārpus plaknes, novelk gan perpendikulu, gan slīpni, tad nogriezni, kas savieno perpendikula un slīpnes galapunktus plaknē, sauc par slīpnes projekciju.
 
Paralelograms šablons - Copy - Copy.jpg
Slīpnes projekcija ir nogrieznis CB.
Trijstūris ABC ir taisnleņķa trijstūris.
 
Par slīpnes leņķi ar plakni sauc leņķi starp slīpni un tās projekciju plaknē.
 
Paralelograms šablons - Copy - Copy - Copy.jpg
Leņķis, ko veido slīpne ar plakni, ir CBA.
 
Paralelograms šablons - Copy - Copy - Copy (2).jpg
No divām slīpnēm garākā projekcija ir garākajai slīpnei.
Ja AD>AB, tad DC>BC.
DAB ir leņķis starp slīpnēm.
DCB ir leņķis starp projekcijām.
Nogrieznis DB ir attālums starp slīpņu pamatiem.
 
Atsauce:
Avots: Ģeometrijas vidusskolām 11.- 12. klase/ Inese Lude; Rīga,  Pētergailis 2000. gads / 27.un 32. lpp.