Pētot funkcionālu sakarību starp mainīgiem lielumiem, ir iespējams, ka arī funkcijas arguments ir kāda cita mainīga lieluma funkcija. Piemēram, funkcijā argumenta vietā ievieto funkciju .
Aplūkojot funkciju , redzam, ka ar argumentu vispirms izpilda darbības, kas apzīmētas ar , pēc tam ar iegūto izpilda darbības, kas apzīmētas ar .
Ja dota salikta funkcija , funkciju sauc par iekšējo funkciju, bet - par ārējo funkciju.
Piemērs:
Dotas funkcijas un . Saliktu funkciju iegūst, funkcijā vietā ievietojot funkciju, kas ir .
Tātad .
Lai aprēķinātu saliktas funkcijas vērtību, pēc kārtas izpilda darbības ar doto argumentu.
Piemērs:
Aprēķini saliktajai funkcijai vērtību pie argumenta .
Risinājums: .
Veidojot saliktu funkciju, ir jāievēro, lai iekšējās funkcijas vērtību apgabals ietilptu ārējās funkcijas definīcijas apgabalā.
Piemērs:
Ja ārējā funkcija , bet iekšējā funkcija , tad salikta funkcija nav definēta nevienai vērtībai.
Kā zinām, vērtība atrodas robežās no −1 līdz 1, tāpēc, atņemot 8, iznāk negatīvs skaitlis, bet sakne no negatīva skaitļa nav definēta.