Lai iegūtu funkcijas y=fx grafiku, funkcijas y=fx grafiku attēlo simetriski attiecībā pret x asi tām x vērtībām, kam fx<0.
Tām x vērtībām, kurām fx>0, funkcijas y=fx grafiks sakrīt ar y=fx grafiku.
 
Vienkāršāk - tā grafika daļa, kas atrodas zem x ass, attēlojas simetriski virs Ox ass.
Piemērs:
Konstruē funkcijas y=log2x grafiku.
Vispirms konstruē funkciju, kas atrodas moduļa zīmēs y=log2x,
tad sastāda tabulu:
x
0,25
0,5
1
2
4
8
y
−2
−1
0
1
2
3
 
y=log2x
Pamatgrafiks
TEO 4.jpg
 
y=log2x
Negatīvo grafika daļu attēlo simetriski pret x asi:
TEO 4.1.jpg
Ne vienmēr modulis izmaina pamatfunkcijas grafiku.
Piemērs:
Konstruē y=2x grafiku.
Pamatfunkcija: y=2x
x
1
0
−1
−2
3
y
\(2\)
\(1\)
\(0,5\)
\(0,25\)
\(8\)
Funkcijas y=2x grafiks sakrīt ar y=2x grafiku, jo tas ir pozitīvs visā definīcijas apgabalā.
TEO 4.3.jpg
 
Piemērs:
Konstruē y=x24x+1 grafiku.
Pirmkārt, konstruē y=x24x+1. Grafiks ir parabola, kam zari vērsti uz augšu (jo a>0).
Atrod virsotnes koordinātas:
x0=b2a=42=2y0=2242+1=3
Virsotne ir punktā 2;3.
 
Sastāda tabulu:
x
3
4
5
y
2
−1
6
 
y=x24x+1
TEO 4.4.jpg
 
y=x24x+1
TEO 4.5.jpg
 
Grafiku konstruē vienā koordinātu plaknē. Šeit divi zīmējumi doti uzskatāmības dēļ.
 
Parabolu var konstruēt arī, atdalot binoma kvadrātu (skat. norādīto literatūras avotu).