Teorija

Ģeometriskā varbūtība
Pieņemsim, ka plaknē dotas figūras \(G\) un \(g\), pie kam, figūra \(G\) ietver sevī figūru \(g\). Uz labu laimi izvēlas punktu no figūras \(G\).
Varbūtība, ka izvēlētais punkts piederēs arī figūrai \(g\), ir
P(A)=S(g)S(G)
Svarīgi!
Varbūtība nav atkarīga no figūras \(g\) izvietojuma figūras \(G\) ietvaros, nav jāņem vērā figūru forma, bet tikai laukums.
Šis varbūtību aprēķināšanas likums ir spēkā arī telpiskiem ķermeņiem.
Pieņemsim, ka telpā doti ģeometriski ķermeņi \(G\) un \(g\), pie kam, ķermenis \(G\) ietver sevī ķermeni \(g\). Uz labu laimi izvēlas punktu no ķermeņa \(G\).
Varbūtība, ka izvēlētais punkts piederēs arī ķermenim \(g\), ir
P(A)=V(g)V(G)
 
Piemērs:
Riņķa ar rādiusu \(5\) cm iekšpusē iezīmēts kvadrāts ar malas garumu \(2\) cm. Aprēķini varbūtību, ka uz labu laimi ar zīmuli ielikts punkts dotajā riņķī vienlaicīgi atradīsies arī kvadrātā.
 
Risinājums: Riņķis ir figūra \(G\), bet kvadrāts ir figūra \(g\).
 
P(A)=S(g)S(G)=mala2πR2=22π52=425π 
Svarīgi!
Varbūtība nekad nevar pārsniegt skaitli \(1\) (jeb 100%)