Teorija

Ja \(k\) neatkarīgos mēģinājumos notikums \(A\) iestājas \(m\) reizes, tad \(m\) sauc par \(A\) absolūto biežumu, bet attiecību WA=mk par notikuma \(A\) relatīvo biežumu.
  
Par notikuma \(A\) varbūtības aptuveno vērtību uzskata attiecīgā notikuma relatīvo biežumu, ko sauc par statistisko varbūtību PAWA. 
  
Piemērs:
Lai pārbaudītu sēklu dīgtspēju, iesēja \(300\) sēklas. No tām uzdīga \(280\).
Dīgtspēja atbilst uzdīgušo sēklu relatīvajam biežumam. 
Notikums \(A\) - uz labu laimi iesēta sēkla uzdīgs.
Notikuma \(A\) relatīvais biežums ir 2803000,93, tātad \(P(A) \)\(0,93\). Ja rezultātu izsaka procentos, tad sēklu dīgtspēja ir 93%. Tātad pērkot šo sēklu paciņu jārēķinās ar to, ka aptuveni \(7\) sēklas no \(100\) var nesadīgt.
 
Jo lielāks būs izdarīto mēģinājumu skaits, jo mazāka būs atšķirība starp relatīvo biežumu un notikuma varbūtību.
Piemērā ar sēklām būtu aplami noteikt dīgtspēju, iesējot vien \(4\) vai \(5\) sēklas.