Iepriekš aplūkotie lielumi aritmētiskais vidējais, mediāna un moda raksturoja datu kopas centrālo tendenci, t.i., kaut kādus vidējos lielumus, taču, atsevišķi ņemti, tie neraksturo kopas iekšējo struktūru.
Piemērs:
Divām 10 skolēnu grupām vienā un tai pašā pārbaudes darbā ir šādi vērtējumi:
Abām grupām vērtējuma vidējais aritmētiskais ir \(6,7\), mediāna un moda ir \(7\).
Taču skaidri redzams, ka datu kopas ievērojami atšķiras atzīmju izvietojuma ziņā. Šāda veida atšķirības raksturo izkliedes rādītāji.
Taču skaidri redzams, ka datu kopas ievērojami atšķiras atzīmju izvietojuma ziņā. Šāda veida atšķirības raksturo izkliedes rādītāji.
Izkliede ir datu tieksme novirzīties no kopas vidējās vērtības.
Izkliedes mēri, kas ir jāapgūst vidusskolā, ir amplitūda un standartnovirze.
Amplitūda ir starpība starp pazīmes lielāko un mazāko vērtību:
Piemērs:
Vadoties pēc dotās tabulas datiem, noteikt A un B grupu amplitūdas!
Dotajā tabulā:
- A grupai \(x_{min}=5\) un \(x_{max}=8\), tātad amplitūda ir \(R = 8 - 5 = 3\);
- B grupai \(x_{min}=3\) un \(x_{max}=10\), tātad amplitūda ir \(R = 10 - 3 = 7\).
Ja dati ir grupēti intervālos, precīzu amplitūdas vērtību iegūt nevar, jo ne vienmēr novērojumu faktiskās vērtības sakrīt ar intervālu galapunktiem. Šādos gadījumos var rīkoties divejādi:
- aprēķina starpību starp pirmā intervāla mazāko vērtību un pēdējā intervāla lielāko vērtību;
- aprēķina starpību starp pēdējā un pirmā intervāla viduspunktiem.
