Teorija

"Jebkurā pētījumā var  izdalīt vairākus vispārīgus soļus:
  • pētāmās pazīmes un objekta formulēšana;
  • informācijas savākšana, apkopošana un apstrāde;
  • apstrādāto rezultātu attēlošana un analīze."
  
Uzskata, ka ar statistikas palīdzību var paredzēt iespējamās nākotnes parādības, taču jāsaprot, ka ar absolūtu drošību tas nav iespējams. Visos statistiskajos secinājumos ir nenoteiktības elements, kas bieži noved pie aplamiem secinājumiem.
 
Piemēram, ir iespējams ar metamo kauliņu uzmest sešus sešiniekus pēc kārtas, taču, analizējot šādu metienu sēriju statistiski, mēs nonāktu pie secinājuma, ka kauliņš ir viltots.
 
Statistiskā analīze
 
Statistiskā analīze ir statistiskās izpētes noslēguma stadija. Statistiskā analīze pēta sabiedrisko parādību vai procesu struktūru, dinamiku vai savstarpējās sakarības.
Izdala šādus galvenos statistiskās analīzes etapus:
  • faktu konstatēšana un to novērtējums;
  • parādību raksturīgāko īpašību un cēloņu noteikšana;
  • parādību salīdzināšana ar citām, kuras pieņemtas par salīdzinājuma bāzi, parādībām;
  • hipotēzes, secinājumu un priekšlikumu formulēšana;
  • izvirzītu hipotēžu statistiskā pārbaude ar speciālu statistisko rādītāju palīdzību.
   
Secinājumus parasti raksta teksta veidā, pievienojot attēlus un tabulas. Ja slēdzieni pamatojas uz izlases datiem, tad tiem ir jābūt reprezentatīviem, lai secinājumus varētu attiecināt uz visu kopu.
 
Šādi vispārinājumi var arī nebūt droši un patiesi, līdz ar to statistikas jēdziens saistās ar dažādām ticamības pakāpēm.
 
Statistikas sadalījums
Statistikā izmanto divas pieejas datu analīzē - aprakstošo statistiku un secinošo (induktīvo) statistiku.
statistika.PNG
"Aprakstošo statistiku izmanto, ja pēc noteiktas vienas vai vairākām pazīmēm tiek pētīti visi kādas kopas elementi un iegūtā informācija tiek apkopota un analizēta. Aprakstošā statistika sniedz informāciju par izlasi."

Bet izlase tiek veidota, lai to analizējot iegūtu informāciju par ģenerālkopu. Šajā procesā izmanto secinošo (induktīvo) statistiku - tiek modelēta un prognozēta situācija ģenerālkopā.
Induktīvās statistikas apakšnozares ir novērtēšana, kas aplūko ģenerālkopas nezināmo parametru noteikšanu, un hipotēžu pārbaude, kas pēta apgalvojumus par ģenerālkopas raksturojošiem lielumiem.
 
Atsauce:
Matemātika 11.klasei /Evija Slokenberga, Inga France, Ilze France. -Rīga : Lielvārds, 2010. – 320 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 64.-65.lpp.