Statistika - matemātikas nozare, kas pēta datu savākšanas, sistematizēšanas, apstrādes, izmantošanas un interpretācijas metodes.
Ikdienā terminu "statistika" lieto dažādās nozīmēs:
- par statistiku sauc īpašu praktiskās darbības nozari, kura nodarbojas ar statistisko datu iegūšanu, apstrādi un analīzi;
- par statistiku sauc zinātni, kura izstrādā teorētiskos atzinumus un metodes, kuras izmanto statistikas praksē;
- par statistiku bieži sauc statistiskos datus, kuri uzrādīti uzņēmuma, organizācijas nozares atskaitēs, publicēti krājumos un praksē. Dati ir statistiskā darba rezultāts.
Statistikas vēsture
"Vēsturiski statistikas attīstība saistīta ar valsts attīstību, ar valsts pārvaldes vajadzībām.
Saimnieciskās un kara vajadzības jau cilvēces vēstures senākos periodos prasīja datus par iedzīvotājiem, zemi, iedzīvotāju mantisko stāvokli. Ar mērķi ievākt nodokļus tika organizētas iedzīvotāju skaitīšanas, veikta zemes uzskaite utt.
Kapitālisma rašanās periodā sabiedriskās ražošanas pieaugums, starptautisko attiecību un tirdzniecības paplašināšanās veicināja uzskaites un statistikas attīstību. Bija nepieciešami dati par rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas apjomiem un izvietojumu, preču realizācijas tirgiem, darba tirgiem, izejvielām un tml.
Statistikas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta Anglijā, kad valdība sāka publicēt iknedēļas dzimušo un mirušo skaitu. Veiksmīgs tirgonis Džons Graunts (John Graunt, 1620 -1674) sāka šos sarakstus pētīt un analizēt, atklādams pārsteidzošas sakarības šķietami nejaušos notikumos. Viņš atklāja atšķirības vīriešu un sieviešu mirstībā, salīdzināja iedzīvotāju mirstību Londonā ar mirstību visā Anglijā, kā arī pirmoreiz vēsturē ticami novērtēja iedzīvotāju skaitu Londonā, parādīdams tā pieaugumu.
Dažus gadus vēlāk sers Edmunds Hallejs (Edmund Halley, 1656 - 1742; tas pats, kura vārdā nosaukta komēta), izmantojot Graunta metodes, sastādīja pirmās datu tabulas dzīvības apdrošināšanas industrijas izveidošanai.
Statistika kā zinātne sāka attīstīties 17. gs. vidū divos virzienos: aprakstošā un matemātiskā.
Matemātiskais virziens radās Anglijā. Atšķirībā no aprakstošās skolas, matemātiskā virziena pārstāvji par savu uzdevumu izvirzīja ekonomisko parādību likumsakarību un savstarpējo sakarību atklāšanu ar dažādu aprēķinu palīdzību.