Informāciju par pētījumu rezultātiem var attēlot, izmantojot grafiskus attēlus. Datu prezentēšanai bieži izmanto sektoru un stabiņu diagrammas (skat. 8. kl. 1. teorija).
Taču tie nav vienīgie datu prezentēšanas veidi.
Taču tie nav vienīgie datu prezentēšanas veidi.
Par histogrammu sauc stabiņveida diagrammu, kura sastāv no taisnstūriem, kuru platums atbilst pazīmes vērtības intervāla garumam (to atliek uz \(x\) ass), bet augstums atbilst pazīmes vērtības biežumam (to atliek uz \(y\) ass).
Piemērs:
Tika veikta vidusskolēnu aptauja (aptaujāti 80 skolēni) par naudas summām, ko viens skolēns vidēji tērē ikdienas pusdienu iegādei.
Iegūtie dati ir attēloti histogrammā:
Histogrammas parasti izvēlas nepārtrauktu un grupētu datu attēlošanai.
Svarīgi!
Histogrammas pirmā un pēdējā stabiņa platumu izvēlas vienādu ar pārējo stabiņu platumu, ja arī intervāla garums ir atšķirīgs.
Poligons ir lauzta līnija, kuras virsotnes koordinātu plaknē ir punkti, kuru abscisa (\(x\) koordināta) atbilst pazīmes vērtībai, bet ordināta (\(y\) koordināta) - šīs pazīmes vērtības biežumam.
Poligonu zīmējot, pieņemts abos poligona galos pievienot punktu, kurā biežums ir \(0\).
Piemērs:
11. klases skolēni kārtoja eksāmenu angļu valodā. Rezultāti ir attēloti biežuma tabulā, un, vadoties pēc tabulas datiem, ir konstruēts poligons.
Poligons:
Poligonu var konstruēt, izmantojot gan absolūto, gan relatīvo biežumu.
Piemērs:
Poligons, kurā izmantots relatīvais biežums:
Ja ir uzzīmēta datu histogramma, poligonu var iegūt, savienojot stabiņu augšējo malu viduspunktus un pirmā un pēdējā stabiņa apakšējās malas ārējās virsotnes.
