Nevienādības atrisinājumu kopa parasti ir kāds skaitļu intervāls, vairāku intervālu apvienojums, viens vai vairāki atsevišķi skaitļi. Atšķirībā no vienādojuma nevienādībām jēdziens "sakne" netiek lietots.
Eksistē arī nevienādības, kurām nav atrisinājuma (saīsināti to var pierakstīt ar tukšas kopas simbolu .
Attēlojot nevienādības atrisinājumu uz skaitļu ass vai pierakstot to ar intervālu, jāievēro pieņemtie apzīmējumi.
Nevienādības zīme | Intervāla galapunkts | Iekavas |
| (galapunkts ir ieskaitīts) | [ vai ] kvadrātiekavas | |
| \(<\) ; \(>\) | (galapunkts nav ieskaitīts) | ( vai ) 'apaļās' iekavas |
Piemērs:
Aplūkosim, kā attēlo uz skaitļu ass un pieraksta atbildi nevienādībai \(x > 5\ \)
Tā kā pats skaitlis \(5\) nav nevienādības atrisinājums, tad uz ass atliek tukšu punktu.
Par skaitli \(5\) lielāki ir visi tie skaitļi, kas uz ass atrodas pa labi no skaitļa \(5\). Iesvītro derīgo intervālu (pa labi).
\(x\) var būt jebkurš skaitlis no \(5\) līdz bezgalībai.
(\(x\) pieder intervālam no \(5\) (neieskaitot) līdz plus bezgalībai).
Zīme "" matemātikā apzīmē bezgalības jēdzienu.
Matemātikā ir pieņemts lietot \(-\) un \(+\).
Ievēro, kā bezgalības novietotas attiecībā pret skaitļu asi:
Ievēro, kā bezgalības novietotas attiecībā pret skaitļu asi:
Bezgalības zīme intervālā vienmēr ir kopā ar 'apaļo' iekavu.
Pieraksts nozīmē, ka \(y\) ir jebkurš skaitlis. Var pierakstīt , kur apzīmē visus reālos skaitļus.