Teorija

Nevienādības atrisinājumu kopa parasti ir kāds skaitļu intervāls, vairāku intervālu apvienojums, viens vai vairāki atsevišķi skaitļi. Atšķirībā no vienādojuma nevienādībām jēdziens "sakne" netiek lietots.
 
Eksistē arī nevienādības, kurām nav atrisinājuma (saīsināti to var pierakstīt ar tukšas kopas simbolu
 
Attēlojot nevienādības atrisinājumu uz skaitļu ass vai pierakstot to ar intervālu, jāievēro pieņemtie apzīmējumi.
 
Nevienādības zīme
Intervāla galapunkts
Iekavas
;  
(galapunkts ir ieskaitīts)
[ vai ]
'kantainās' iekavas
 \(<\) ; \(>\)ο 
(galapunkts nav ieskaitīts)
 ( vai )
'apaļās' iekavas
 
Piemērs:
Aplūkosim, kā attēlo uz skaitļu ass un pieraksta atbildi nevienādībai \(x > 5 \)
 
Tā kā pats skaitlis \(5\) nav nevienādības atrisinājums, tad uz ass atliek tukšu punktu.
 
x_ass_tpL5.PNG
 
Par skaitli \(5\) lielāki ir visi tie skaitļi, kas uz ass atrodas pa labi no skaitļa \(5\). Iesvītro derīgo intervālu (pa labi).
\(x\) var būt jebkurš skaitlis no \(5\) līdz bezgalībai.
x(5;+) (\(x\) pieder intervālam no \(5\) (neieskaitot) līdz plus bezgalībai).
 
Zīme "" matemātikā apzīmē bezgalības jēdzienu.
Matemātikā ir pieņemts lietot \(-\) un \(+\).
Ievēro, kā bezgalības novietotas attiecībā pret skaitļu asi:
x_ass_tpM.png
Bezgalības zīme  intervālā vienmēr ir kopā ar 'apaļo' iekavu.
 
Pieraksts y(;+)  nozīmē, ka \(y\) ir jebkurš skaitlis. Var pierakstīt yR, kur \(R\) nozīmē visus reālos skaitļus.