Teorija

"Uzzīmēsim kādu nogriezni \(AB\).
Tā vienu galu, piemēram, \(A\), nosauksim par sākumpunktu, bet otru, tātad \(B\), - par galapunktu.
geom_45.png
 
Nogriežņa \(AB\) virzienu no punkta \(A\) uz punktu \(B\) norādīsim ar bultiņu. Tādējādi ir iegūts orientēts nogrieznis.
geom_46.png
 
Orientētu nogriezni sauc par vektoru.  
Vektoru var apzīmēt:
  1. ar diviem lielajiem burtiem, liekot virs tiem bultiņu;
    pirmais burts vienmēr norāda sākumpunktu, bet otrs - galapunktu, piemēram, AB (lasa: vektors AB);
  2. ar mazo burtu, liekot virs tā bultiņu, piemēram, a (lasa: vektors a).
 
Ja vektora sākumpunkts sakrīt ar tā galapunktu, tad iegūst nullvektoru, un to apzīmē ar 0. Jebkuru plaknes punktu var uzskatīt par nullvektoru.
Nogriežņa \(AB\) garumu sauc par vektora AB garumu jeb moduli un apzīmē šādi: AB   
Piemērs:
Rakstot g=1,5; AB=3, ir noteikts, ka g garums ir \(1,5\) vienības, AB garums ir \(3\) vienības.
Nullvektora garums ir nulle: 0=0."
Atsauce:
Ģeometrija vidusskolai/Baiba Āboltiņa, Pēteris Čepuls. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. -326 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 183.-225.lpp.