Teorija

Ļoti svarīgi ir izprast atšķirību starp jēdzieniem īpašība un pazīme.
Piemēram, ja dots apgalvojums: Daumants ir gudrs. Gudrs - tā ir šī cilvēka īpašība, bet ne pazīme. Par pazīmi to varētu saukt tikai tādā gadījumā, ja neviena cita cilvēka ar šādu īpašību nebūtu. Pēc pazīmes viennozīmīgi varētu atrast Daumantu starp daudziem cilvēkiem. Pazīmei ir jābūt unikālai, tikai šim konkrētajam cilvēkam piemītošai.
 
Īpašība
Ir dots objekts
 
 
secinām, ka tam piemīt
 
1. īpašība
2. īpašība
3. īpašība, ...
 
Piemērs:
Ja dots rombs, mēs varam nosaukt tam piemītošas īpašības: diagonāles krustpunktā dalās uz pusēm, diagonāles ir perpendikulāras, pretējie leņķi ir vienādi.
Pazīme
Ja zināma pazīme
 Ja zināma pazīme
atšķiram
  
 
kādu objektu starp daudziem
 
 
Svarīgi!
Pazīmes ļauj izdarīt secinājumu par to, vai tas ir vai nav konkrēts objekts vai process.
Piemērs:
Ja zināms, ka taisnstūra diagonāles ir perpendikulāras, varam secināt, ka tas ir kvadrāts. Tātad nosacījums " taisnstūra diagonāles ir perpendikulāras", ir kvadrāta pazīme."
Pazīmes atrast ir grūtāk nekā īpašības. Interesants paraugs ir latviešu tautas mīklas. Lai sastādītu mīklu, ir jāpārzina objekta pazīmes. Jo precīzāka ir objekta pazīme, jo viennozīmīgāks ir mīklas atminējums.
Piemērs:
 Pelēks lācis tīrumā, ne kust, ne rūc. Kas tas ir? (Atminējums: akmens)
Atsauce:
 Matemātika 10.klasei /Evija Slokenberga, Inga France, Ilze France. -Rīga : Lielvārds, 2009. – 279 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 91.-92..lpp.