1989. gadā turpinājās demokratizācijas procesi Latvijā un Baltijā.
Nozīmīgas bija LTF, LNNK biedru tikšanās ar starptautisko organizāciju, trimdas latviešu organizāciju pārstāvjiem. Tas ļāva iegūt sabiedrotos ceļā uz Latvijas neatkarību:
- LTF apmeklēja Eiropas Parlamenta delegācija;
- LTF delegācija viesojās ASV, notika tikšanās ar emigrācijas latviešu organizācijām;
- Francijā tikās Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (PBLA) un LTF, LNNK pārstāvji; nākošā šo organizāciju tikšanās notika Vācijā;
- 16. augustā ASV prezidents Džordžs Bušs, vecākais, pavēstīja par atbalstu Baltijas tautu brīvības centieniem, kā arī nosodīja Molotova - Ribentropa paktu, tomēr ne uzreiz pieņēma domu par iespēju, ka ASV varētu iejaukties PSRS iekšējās lietās.
Attēlā: PSRS vadītājs M. Gorbačovs un ASV prezidents Dž. Bušs.
Trimdas organizācijas pauda sašutumu, ka vārdos ASV atbalsta Baltijas valstu neatkarību, bet nekādi darbi neseko: “Kad agrāk mēs devāmies uz ASV Valsts departamentu un lūdzām viņiem atbalstīt Baltijas neatkarības kustības, viņi atbildēja, ka neesot jau nekā liela, ko atbalstīt. Kad mēs to lūdzam tagad, viņi atbild, ka nevēlas apdraudēt Gorbačovu."
Jau 1989. gada maijā LTF Domes valde pieņēma lēmumu izstrādāt Latvijas neatkarības programmatiskās tēzes, un maija beigās aicināja visas LTF grupas un nodaļas iesaistīties cīņā par Latvijas pilnīgu politisko un ekonomisko neatkarību.
Būtiska loma šāda lēmuma pieņemšanā bija LNNK ietekmei, kā arī Maskavas spiedienam pret tautas kustībām, - tas pastiprinājās 1989. gadā. (Skat. teoriju 02) Kļuva skaidrs, ka vienīgais risinājums ir pilnīga neatkarība. Tāpēc kā svarīgākos uzdevumus LTF izvirzīja gatavošanos Augstākās Padomes un vietējo padomju vēlēšanām - no tā, vai LTF gūs pārsvaru, bija atkarīga Latvijas nākotne.
Nozīmīgs LTF panākums bija uzvara PSRS tautas deputātu vēlēšanās, - tajās LTF deputāti ieguva lielāko vietu skaitu. Tas ļāva Maskavā virzīt Latvijai un Baltijai nozīmīgus jautājumus.
Attēlā: 1989. gada maijā, - LTF deputāti tiek izvadīti uz kongresu Maskavā.
Šo deputātu pavadīšanas mītiņā, pirms došanās ceļā uz 1. kongresu Maskavā, Rīgas dzelzceļa stacijas tirgus pusē pulcējās ap 20 000 pavadītāju.
"Mēs braucam uz Maskavu šķirt nelikumīgās laulības starp Latviju un PSRS, " tā esot teicis Dainis Īvāns pavadītājiem mītiņā, atceras Marina Kostaņecka.
2. PSRS deputātu kongresā ar krievu demokrātu atbalstu baltieši mērķi sasniedza - lai arī negribīgi, bet tika atzīta pakta slepeno papildprotokolu nelikumība. Tas nenozīmēja, ka atzīst okupāciju.
Pēc tam - gada beigās - notika arī vietējo padomju deputātu vēlēšanas, un arī tajās LTF un citi neatkarības spēki guva vairākumu.
Šīs uzvaras bija svarīgas, lai Latvijā likumīgi varētu pieņemt lēmumus atbilstoši nacionālajām interesēm.
Attēlā: Marina Kosteņecka, Latvijas krieviete, kas brīvi runā latviski un aizstāvēja latviešu neatkarības atjaunošanas centienus, viena no populārākajiem cilvēkiem Atmodas laikā.
Viņa bija Latvijas Tautas frontes domes un valdes locekle, PSRS Tautas deputāte un varbūt pat skaudrāk nekā latvieši izjuta pret sevi vērsto Interfrontes naidu.
Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī 1989. gadā turpinājās plaši sabiedrības protesti un mītiņi, to galvenais organizētājs bija LTF.
- Pie Brīvības pieminekļa, ap kuru joprojām kursēja sabiedriskais transports, tika organizēta pirmā stopakcija, - lai pārtrauktu satiksmi ap pieminekli. Satiksmes plūsma apdraudēja pieminekli, kavēja brīvu piekļūšanu.
- Mītiņš Daugavmalā "Novērsīsim draudus demokratizācijas procesam" pulcēja ap 250 000 dalībnieku.
- 25. martā notika gājiens no Daugavmalas uz Brāļu kapiem.
- Pie Baltijas kara apgabala ēkas notika pikets pret iesaukšanu padomju armijā. Jaunieši padomju armijā tika pakļauti vardarbībai, sevišķi tie, kas bija no Baltijas, daudzi tika nogalināti vai izdarīja pašnāvību.
- Līgo svētku vakarā - 23. jūnijā visā pasaulē latvieši bija aicināti stundu pirms pusnakts iedegt ugunskurus un vienoties domās par Latviju.
- Visplašāk pasaulē izskanēja Baltijas valstu kopīgi organizētā akcija "Baltijas ceļš". 23. augustā, pieminot pirms 50 gadiem noslēgto Baltijas valstīm liktenīgo Molotova - Ribentropa paktu, rokās sadevās apmēram divi miljoni cilvēku 600 kilometru garā ceļā no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai, demonstrējot Baltijas tautu nepakļaušanos un apņēmību cīnīties par savu neatkarību.
Attēlā: Akcija "Baltijas ceļš" un ceļa maršruts kartē. Par akcijas norisēm - divas priekšpēdējās saites; par filmu "Latvijas brīvības ceļš" - pēdējā saite.
Akcija piesaistīja Rietumvalstu uzmanību Baltijas republikām, - tā bija atgādinājums Rietumvalstīm par Baltijas jautājumu (PSRS okupāciju), kurš netika atrisināts, beidzoties Otrajam pasaules karam.
Par iespaidīgāko 1989. gada manifestāciju kļuva 18. novembra manifestācija Daugavmalā "Par neatkarīgu Latviju " - tajā piedalījās ap 500 000 iedzīvotāju, demonstrējot savu apņēmību neatkāpties no neatkarīgas Latvijas idejas.
Attēlā: 18.novembra svinības 1989. gadā pie Brīvības pieminekļa.
Svarīgi!
1989. gada notikumu gaitā gan LTF, gan sabiedrība bija definējušas Atmodas mērķi: brīva, neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts.