Teorija

3. martā Latvijā LR Augstākā Padome sarīkoja aptauju. 
Uz jautājumu "Vai jūs esat par brīvu un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?" 73,8% aptaujas dalībnieku atbildēja piekrītoši. Aptaujā piedalījās 87,5% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju.
M. Gorbačovs bija spiests sākt sarunas, bet tās noritēja ar grūtībām.
Ne janvāra notikumi, ne Latvijas tautas balsojums nebija mazinājis padomju režīma atbalstītāju apņēmību atgūt varu.
  • Maijā Maskavā notika LR un PSRS sarunas par PSRS armijas statusu Latvijā u.c. jautājumiem. 
  • Rīgā, savukārt, notika kārtējie padomju armijas manevri - spēka demonstrācija.
  • Atsākās OMON kaujinieku uzbrukumi muitas posteņiem.
  • Tika draudēts ar sankcijām, ja atteiksies dienēt padomju armijā u.c.
 
OMON-3.jpg
Attēlā: OMON kaujinieki Vecrīgā 1991. gada augustā.
 
LR AP Prezidijs un LR MP pieņēma lēmumu, ka jāveic neatliekami pašaizsardzības pasākumi sakarā ar PSRS bruņoto vienību vardarbīgām akcijām Latvijas teritorijā.
  
Augusta sākumā PSRS vadītājs M. Gorbačovs aicināja visas republikas 20. augustā parakstīt jauno Savienības līgumu. Tā kā PSRS bija spēki, kas nevēlējās zaudēt PSRS un savu ietekmi, tad Maskavā 19. augustā sākās valsts apvērsums - mēģinājums gāzt M. Gorbačovu.
 
Maskavas puča (komunistu organizētā apvērsuma) iedvesmots, A. Rubiks - Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejas vadītājs paziņoja par atbalstu pučam un varas pārņemšanu Latvijā.
  • Padomju armija 19. augustā ieņēma Televīzijas centru, Iekšlietu ministriju, iebruka LTF mītnē u.c. nozīmīgos objektos.
  • Ar bruņutehniku tika bloķēti Rīgas tilti un pievedceļi. 
  • 20. augustā armija un OMON ieņēma arī radio, starptautisko telefonu centrāli.
 
6VtIIm.jpg
Attēlā: 1991. gada 21. augusts Rīgā.
 
Latvija gandrīz pilnībā tika nošķirta no ārpasaules. Latvijas parlamentāriešiem šajos apstākļos bija jāizšķiras par savu nostāju.
(Notikumus skat. 1. saite. AP vadītāja A. Gorbunova atmiņas intervijā - 2. saite.)
Svarīgi!
21. augustā pulksten 13.10, kad OMON kaujinieki ar četriem bruņutransportieriem mēģināja uzbrukt barikādēm Doma laukumā, lai izlauztos uz parlamenta ēku, tajā sapulcējusies LR Augstākā Padome steidzamības kārtā pieņēma Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu. Tas atcēla pārejas posmu, kas bija paredzēts 4. maija Deklarācijā un deklarēja Latvijas Republikas atjaunošanu de facto. Ar šo likumu faktiski bija pabeigta Latvijas neatkarības atjaunošana.
Pēc stundas bruņutransportieri negaidīti pameta Doma laukumu. Vēlāk izrādījās - tas notika tāpēc, ka Maskavā valsts apvērsums bija izgāzies. Tas neizdevās, pateicoties Krievijas Augstākās Padomes priekšēdētāja Borisa Jeļcina stingrajai nostājai, kas nepieļāva apvērsuma īstenošanu.
 
TASS_puch2-468.jpg
Attēlā: B. Jeļcins un M. Gorbačovs 1991. gadā.
 
Latvijas valstiskā statusa maiņas likumam sekoja likumi, ar kuriem izbeidza VDK iestāžu darbību Latvijā, Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību.
Drīz tika demontēts Ļeņina piemineklis Rīgas centrā, - Brīvības un Elizabetes ielu krustojumā.
OMON vienība pameta Latviju, bet padomju armijas aiziešana no Latvijas bija ilgstošāks process.
23. augustā notika Baltijas valstu tautas kustību organizētā akcija "Liesmojošais Baltijas ceļš".
 
CM109324_Liesmojosais_Baltijas_cels.jpg
Attēlā: Akcijas "Liesmojošais Baltijas ceļš" dalībnieki. 1991. gada 23. augusts.
 
Pēc augusta notikumiem sākās strauja Latvijas starptautiskā atzīšana.
  • Jau nākamjā dienā - 22. augustā Latvijas neatkarību atzina Lietuva un Igaunija.
  • Pirmā Rietumvalsts, kas atzina Latvijas neatkarību (23. augustā) bija Īslande.
  • 24. augustā Latvijas neatkarību atzina Dānija, Somija un Krievija. Krievijas vadītāja B. Jeļcina nostāja būtiski veicināja starptautiskās atzīšanas procesu.
  • 26. augustā Baltijas valstis atzina Eiropas Kopienas valstis.
  • 2. septembrī neatkarību atzina ASV.
  • 6. septembrī - PSRS Valsts Padome, tobrīd augstākais varas orgāns PSRS, atzina Baltijas valstu neatkarību.
  • Līdz 18. septembrim Latvijas Republiku bija atzinušas 79 valstis.
Svarīgi!
Nozīmīga bija Latvijas uzņemšana starptautiskajās organizācijās, - tas sekmēja padomju armijas izvešanu no Latvijas, bija drošības garantija.
11. septembrī Latvija tika uzņemta EDSO (Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijā);
17. septembrī - uzņemta ANO (Apvienoto Nāciju organizācijā).
latvijas-armijas-94-dzimsanas-dienas-pasakums-7-43744722.jpg
Attēlā: Latvijas karavīri ANO Miera misijā mūsdienās.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 4./ Jura Goldmaņa redakcijā. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2015., 151. lpp.
Vēsture vidusskolai IV daļa./ Valdis Klišāns. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2005., 147. lpp.
Latvijas vēsture 20. gadsimts./ Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Inesis Feldmanis u.c. - Rīga: Jumava, 2005., 443. lpp.
Garaspēka zemes atgūšana./ Dainis Īvāns, Ilmārs Znotiņš, Juris Petraškevičs. - Rīga: Tautas frontes muzejs, 2013., 229. lpp.
http://de.rbth.com/468x312/assets/images/2012-010203/big/TASS_puch2-468.jpg
http://www.saeima.lv/img/galleries/604/post/6VtIIm.jpg
http://spi2uk.itvnet.lv/upload2/articles/64/643155/images/OMON-3.jpg
http://www.izstades.cesis.lv/LTF-Cesu-rajona-nodalai-25/images/CM109324_Liesmojosais_Baltijas_cels.jpg
http://g4.delphi.lv/images/pix/520x315/Cq8OemzD7b8/latvijas-armijas-94-dzimsanas-dienas-pasakums-7-43744722.jpg
1. https://www.youtube.com/watch?v=gw24GL2vmxQ
2. https://www.youtube.com/watch?v=23nVAFWdcm0