1988. gads bija notikumiem bagāts - gada otrajā pusē Atmodas procesu vadībai noformējās tautas kustības -
1988. gadā tika dibinātas organizācijas, kuru loma bija izšķiroša tālākajos notikumos.
Vasarā bijušā nacionālkomunista Eduarda Berklava vadībā atklātā pilnsapulcē nodibināja Latvijas Nacionālās Neatkarības kustību - LNNK.
LNNK iestājās par pilnīgu Latvijas neatkarību, tāpat radikāla bija LNNK nostāja jautājumā par pilsonību - tie nevarēja būt iebraucēji Latvijā pēc 1940. gada, bet tikai tie, kas bija pilsoņi okupācijas brīdī un viņu pēcteči.
Attēlā: Eduards Berklavs kādā no Atmodas pasākumiem.
Viņš bija ne tikai viens no kustības dibinātājiem, bet arī pirmais LNNK vadītājs. VDK bija uzsākta lieta pret E. Berklavu viņa nacionālās darbības dēļ, bet, sākoties Atmodas notikumiem, tiesa nenotika.
1988. gada vasarā uzsākās publiskas diskusijas par nepieciešamību dibināt Latvijas Tautas fronti, un visā Latvijā veidojās LTF grupas un nodaļas.
30. augustā izveidoja LTF dibināšanas kongresa organizācijas komiteju, septembrī tika publicēti LTF Statūtu un Programmas projekti.
8. - 9. oktobrī Rīgā notika Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Šajā laikā LTF atbalsta grupās jau darbojās ap 110 000 cilvēku.
Kongresā par LTF priekšsēdētāju tika ievēlēts tautā populārais žurnālists Dainis Īvāns. Viņš bija pazīstams ar atklātajām publikācijām par ekoloģijas problēmām, viens no spēcīgākajiem Atmodas līderiem - cilvēks, kas ticēja Latvijas idejai.
Attēlā: Dainis Īvāns, LTF priekšsēdētājs no 1988. - 1990. gadam.
Oktobra beigās notika pirmā LTF Domes sēde, kurā ievēlēja valdi, nodibināja komitejas un izveidoja lektoru grupu. Par Domes atbildīgo sekretāri kļuva Sandra Kalniete, pirmais valdes priekšsēdētājs - Jānis Škapars.
LTF apvienoja dažādu politisko uzskatu un grupējumu cilvēkus, kuriem bija svarīga Latvijas nākotne.
Spēcīgas pozīcijas LTF bija komunistiem, kuri iestājās tikai par reformām, tāpēc LTF pirmā programma neparedzēja Latvijas neatkarības panākšanu, tikai suverenitāti PSRS ietvaros.
Jau oktobra sākumā bija nodibināta Igaunijas tautas kustība "Rahvarinne", bet oktobra beigās Lietuvā notika tautas kustības "Sajūdis" dibināšanas kongress. Baltijas republiku tautas kustību sadarbībai bija svarīga nozīme Atmodas procesos.
Par simbolisku un tautu konsolidējošu kultūras notikumu izvērtās M. Zālītes un Z. Liepiņa rokoperas "Lāčplēsis" iestudējums 1988. gada vasarā. Tajā autoru "atmodinātie" simboliskie latviešu tautas kultūrvaroņi izdziedāja Atmodas idejas, atgādinot vēsturisko cīņu par tautas brīvību. (Skat. pēdējo saiti - rokoperas "Lāčplēsis" ieraksts.)
Attēlā: Laimdota (Maija Lūsēna) un Lāčplēsis (Igo Fomins, pilnā vārdā - Rodrigo) rokoperas "Lāčplēsis" 1988. gada iestudējumā. 45 izrādes, ko piedzīvoja rokopera, noskatījās 180 000 skatītāju.
1988. gada otrajā pusē plašumā un intensitātē turpināja pieaugt tautas iesaistīšanās politikas procesos, - ne tikai tautai zīmīgajos datumos, bet arī citu nacionāli aktuālo jautājumu risināšanai.
- 23. augustā pie Brīvības pieminekļa ap 30 000 cilvēku pulcējās protesta mītiņā sakarā ar PSRS un Vācijas parakstītā pakta gadskārtu.
- 3. septembrī visapkārt Baltijas jūrai notika ekoloģiska manifestācija - Aizlūgums par Baltijas jūru.
- Notika parakstu vākšana prasībai piešķirt latviešu valodai valsts valodas statusu. Par to parakstījās ap 354 000, un vēlāk LPSR Augstākā Padome pieņēma šādu lēmumu.
- 7. oktobrī Mežaparkā notika tautas manifestācija "Par tiesisku valsti".
- Latvijai nozīmīgās ēkās, piedaloties plašām tautas masām, tika uzvilkti sarkanbaltsarkanie karogi - Rīgas Domā, atzīmējot Lāčplēša dienu, - Rīgas pils Svētā gara tornī.
- 18. novembrī pirmo reizi tika atļauts atzīmēt Latvijas Republikas Neatkarības dienu, - notika mītiņš pie Brīvības pieminekļa, ziedu nolikšana Rīgas Brāļu kapos, Meža kapos u.c. pasākumi.
Attēlā: 1988. gada 3. septembris - "Aizlūguma par Baltijas jūru" epizode.
Svarīgi!
Bija sākusies "Dziesmotā revolūcija".
Mītiņos tauta protestu pret padomju varu un mīlestību pret savu zemi un tautu izpauda dziedot. Šādu izpausmes veidu bija formējuši dziesmu svētki, fokloras kustības, rokmūzikas ietekme.
Nozīmīgs 1988. gada notikums bija laikraksta "Atmoda" iznākšana - pirmais laikraksta numurs iznāca 16. decembrī.
"Atmoda" kļuva par vispopulārāko preses izdevumu Latvijā - bija pirmais neatkarīgais laikraksts. Tas bija LTF izdevums, gan latviešu, gan krievu valodā tas turpināja iznākt līdz 1992. gadam.
Attēlā: Vispirms "Atmoda" kā biļetens tika izdota sakarā ar LTF dibināšanas kongresu. Ar decembri - kļuva par iknedēļas laikrakstu.
Laikraksta galvenā redaktore bija žurnāliste, publiciste Elita Veidemane.
1988. gadā sāka darbību pirmā no nacionālajām kultūras biedrībām - Baltslāvu kultūras biedrība; darbību atjaunoja arī pirmās no bijušajām Latvijas minoritāšu biedrībām, - Latvijas Poļu kultūras biedrība, Latvijas Igauņu biedrība u.c.; tika dibinātas jaunas, - Latviešu un vācu kultūras biedrība, Latvijas Moldāvu un rumāņu kultūras biedrība.
Gada beigās nodibināja Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociāciju.
Nozīmīgs notikums, kas vienoja Latvijas dažādu tautību cilvēkus - decembrī notikušais Latvijas PSR Tautu forums.
Tā vadmotīvs bija radīt "(...) vienas kopīgas pagātnes, kopīgas nākotnes un teritoriālās vienotības apziņu Latvijas iedzīvotājos (...)"
Attēlā: Ita Kozakeviča, poliete, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja, aktīva sabiedriska darbiniece Atmodas procesos. I. Kozakeviča gāja bojā Itālijā 1990. gadā.
Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga viņu nodēvēja par Latvijas brīvības un neatkarības simbolu.
Atmodas procesos aktīvi piedalījās ļoti daudzi dažādu tautību Latvijas cilvēki. Diemžēl, vēlāk, lemjot pilsonības piešķiršanas risinājumus, viņi sajutās atstumti, un vienotība, kas valdīja Atmodas laikā, pakāpeniski gaisa.