Teorija

Jau ar pirmajām okupācijas dienām sākās represijas pret iedzīvotājiem. Tika izveidotas koncentrācijas nometnes Salaspilī, Mežaparkā, Strazdmuižā un Saldū. Par masveida cilvēku iznīcināšanas vietām kļuva Biķernieku, Rumbulas un Dreiliņu meži pie Rīgas, kā arī Šķēdes kāpas pie Liepājas un Mežciems pie Daugavpils.
 
sala.jpg
Salaspils nāves nometne
  
Represijām tika pakļauti tie, kas bija sadarbojušies ar padomju varu, izrādīja pretestību okupācijas režīmam vai nebija izpildījuši okupācijas režīma prasības.
Svarīgi!
Nacistu politikas sastāvdaļa bija antisemītisms – pret ebrejiem vērsta ideoloģija un terors.
Tika sludināts, ka ebreji ir iznīcināma rase. Pilsētās, kur dzīvoja daudz ebreju, tika izveidoti geto – slēgti, apsargāti pilsētu rajoni. Geto drīkstēja atstāt tikai dodoties uz darbu.
 
Ebrejus apcietināja un ieslodzīja koncentrācijas nometnēs. Viņu mantas tika konfiscētas. Tika arī realizēts holokausts – ebreju masu slepkavības.
 
Uz ielas ebreju tautības iedzīvotāji drīkstēja atrasties tikai ar dzeltenu sešstūra zvaigzni uz apģērba.
 
file26672449_6b7424aa368671e4ea.jpg
 
Kara sākumā uz austrumiem bija paspējuši evakuēties tikai ap 15 000 no 90 000 Latvijas ebreju. Latvijā palikušie tika pakļauti holokaustam. Uz Latviju tika pārvietoti un nogalināti vairāki Rietumeiropas valstu ebreji. Kad beidzās karš, atbrīvošanu no koncentrācijas nometnēm sagaidīja tikai aptuveni 1000 ebreju, bet no Latvijā palikušajiem – ap 300, kurus līdzpilsoņi bija pašaizliedzīgi izglābuši.
 
Okupācijas vara centās terorā pret ebrejiem iesaistīt vietējos iedzīvotājus. Izveidoja vācu drošības dienesta SD (Sicherheitsdienst – drošības dienests; SS elitāras sastāvdaļa) latviešu palīgnodaļas, kurām bija jāveic akcijas pret ebrejiem, sarkanajiem partizāniem u.c. antinacistiski noskaņotajiem.
 
foto_report_ebr_arais_big.jpg
V. Arājs
 
Viktora Arāja  vadītā komanda (SD pakļauta latviešu palīgpolicijas vienība) noslepkavoja vairāk nekā 25 000 cilvēku – ebrejus un partizānus.
 
“Arāja komanda” savu pirmo akciju organizēja jau 1941. gada 4. jūlijā. Viņi piebrauca pie sinagogas, kurā slēpās 500 ebreju bēgļi, kuri nebija paguvuši atstāt Rīgu kopā ar padomju karaspēku. Sinagogas sienas aplēja ar petroleju, aplika ar pakulām un aizdedzināja. Uz mātēm, kuras mēģināja izmest savus bērnus pa logu, šāva ar automātiem. Dzīvi sadega 500 cilvēki.
 
No represijām cieta arī citi Latvijas iedzīvotāji, kurus apvainoja opozīcijā okupācijas režīmam.
 
Par partizānu kustības atbalstīšanu  un pretdarbību okupantiem gandrīz pilnībā tika iznīcinātas vairākas vietas Latvijā – Audriņi Rēzeknes rajonā, Barsuki Ludzas rajonā un Zlēkas Ventspils rajonā.
 
Kopumā Vācu okupācijas gados Latvijā tika nogalināti aptuveni 70 000 cilvēku un aptuveni 50 000 ieslodzīti cietumos un koncentrācijas nometnēs.
   
Atsauce:
http://www.aprinkis.lv/arhivs/402120/?archiveDateSelected=01.11.2005
http://mango.delfi.lv/zinas/apraksti/diena_vesture/6-septembris-ebrejiem-janesa-davida-zvaigzne.m?id=26672423
http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:t4cPsMOn-kcJ:latvia-foto.narod.ru/latvia.report4.htm+Viktors+Arajs&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv
G. Kurlovičs, A. Tomašūns „Latvijas vēsture vidusskolai II”, Zvaigzne ABC, 2000.
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.