Teorija

Sovjetizācija
Svarīgi!
Pēc iekļaušanas PSRS sastāvā Latvijā sākās strauja saimnieciskās un politiskās dzīves pārkārtošana atbilstoši staļiniskā sociālisma modelim.
  1. Tika pieņemta LPSR konstitūcija, kas būtībā bija Baltkrievijas PSR konstitūcijas kopija.
  2. Pilsētās, apriņķos un pagastos tika ieceltas  izpildkomitejas, kuru darbību kontrolēja komunistiskās partijas vietējās organizācijas.
  3. Rūpniecības uzņēmumi, kuros strādāja vairāk kā 10 cilvēki, tika nacionalizēti. (Visus nacionalizētos īpašumus atņēma bez kompensācijas.)
  4. Krievijas rublim bija tikai 1/3 no Latvijas lata pirktspējas, tomēr tika noteikts norēķinu kurss 1:1. Tas ļāva padomju karavīriem un partijas funkcionāriem izpirkt visas labākās preces.
  
Lai likvidētu preču trūkumu, valdība pacēla cenas – maizei par 200 %, gaļai – 225%, sviestam – 250%, cukuram – 375%, vilnas audumiem – 750%. Savukārt algas tika paaugstinātas tikai par 15%. Dzīves līmenis ievērojami pazeminājās.

1941. gada 25. martā Latvijas latu kā maksāšanas līdzekli likvidēja vispār, vienlaikus konfiscējot visus privātos noguldījumus bankā, kas bija lielāki par 1000 latiem.
 
Agrārā reforma
Atceroties 1919. gadā pieļautās padomju varas kļūdas, Latvijā vēl netika veikta lauksaimniecības kolektivizācija.
  
lauki_071007.jpg
 
Tā vietā realizēja agrāro reformu. Visa zeme tika pasludināta par valsts īpašumu. Zemnieku lietošanā tika atstāta ne vairāk kā 30 ha zemes vienai saimniecībai. Pārējo zemi iekļāva valsts zemes fondā, no kura piešķīra 10 ha kalpiem un bezzemniekiem jaunu saimniecību veidošanai. Tā izveidojās ap 50 000 jaunsaimniecību bez jebkāda finansiāla un materiāla nodrošinājuma. Reformas rezultātā tika novājināti turīgie zemnieki, bet jaunsaimniekiem tika pierādīts, ka atsevišķas saimniekošana nav iespējama, ka vienīgā izeja ir veidot kolhozu un padomju saimniecības.
 
Tika radīti nepieciešamie apstākļi lauksaimniecības kolektivizācijai.
 
Izglītība un kultūra
Tika izveidots īpašs varas mehānisms, kuru kontrolēja PSRS drošības dienests – NKVD ( Tautas iekšlietu komisariāts). Visi masu informācijas līdzekļi atradās padomju varas kontrolē. Valsts, kā arī partijas jubilejas tika grezni atzīmētas. Tajās bija jāpiedalās plašām iedzīvotāju masām. Visur tika slavēti PSRS komunistu līderi.

Kultūras dzīvei pēc padomju valstsvīru ieceres bija jātop par galveno līdzekli iedzīvotāju „pāraudzināšanā”. Mākslai bija jāslavē Staļina vadonības kults, šķiru cīņas, darbaļaužu internacionālisms un citas idejas.

Liela uzmanība tika pievērsta arī izglītībai. Tika izplatītas instrukcijas ar to, ko skolotāji drīkst un ko nedrīkst mācīt. Kategoriski aizliedza reliģijas mācīšanu. Represijas tika vērstas pret baznīcu. Skolās tika veikta antireliģiska propaganda. LU slēdza teoloģijas fakultāti. Laulāšanu, kristīšanu un izvadīšanu kristīgās reliģijas garā centās apkarot. Valdība atņēma baznīcai īpašumus. Latgalē slēdza katoļu klosterus. Aktīvākos mācītājus izsūtīja uz Sibīriju. Ticīgie tika vajāti, lai tie neapmeklētu baznīcu.
 
Masu represijas
Kad tika pasludināta LPSR, sākās represijas pret Latvijas valsts pārvaldes, saimnieciskajiem, militārajiem darbiniekiem un inteliģenci. Ar apsūdzību par „pretpadomju darbību” tie tika ieslodzīti cietumos, nogalināti vai izsūtīti uz Sibīriju. Jau 1941.gada pavasarī visi cietumi bija pārpildīti.

Padomju režīms bija arī nežēlīgs pret Latvijas armiju un tās virsniekiem. Sākotnēji Latvijas armiju pārdēvēja par Latvijas Tautas armiju, bet vēlāk par Sarkanās armijas 24. teritoriālo korpusu. Latvijas armijas virsniekus nomainīja ar krievu komandieriem.  Daļa virsnieku tika apcietināti un nogalināti vasaras nometnē Litenē (1941. gada 13. – 14. jūnijs), bet lielākā daļa tika nosūtīti uz Maskavu, kur tos apcietināja un nosūtīja uz Sibīriju.
 
Deportacija_Latvija_1941_2.jpg
 
Nekādi vainas pierādījumi netika meklēti. Cilvēki no Latvijas uz spaidu nometnēm tika deportēti visu laiku, bet līdz 1941. gadam deportācijas nenotika masveidā.

1941.g. naktī no 13. uz 14.jūniju sākās masveida deportācijas. Latvijas iedzīvotājus bruņoti cilvēki naktī piecēla no miega, atļāva ņemt līdzi tikai pašu nepieciešamāko un aizveda uz stacijām. Viņu mantas pēc tam tika konfiscētas. Daudzi dzīvokļi tika izlaupīti. Stacijā vīrus no ģimenēm nošķīra. Visus sasēdināja preču vagonos uz aizveda uz GULAG nometnēm.
Masveida operācijas laikā tika arestēti vai izsūtīti administratīvā kārtā 15 424 cilvēki. Deportētie galvenokārt tika nometināti Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā Sibīrijā.
 
1941.g. 14. jūnija deportēto sastāvs (pēc dzimuma un vecuma)
 
3.jpg
Svarīgi!
J. Staļins bija izveidojis soda nometņu sistēmu. Tās atradās tālu no apdzīvotām vietām, teritorijās, kur bija bargi klimatiskie apstākļi. Šo sistēmu sauca par GULAG (Galvenā nometņu pārvalde). Šajās nometnēs gāja bojā miljoniem cilvēku.
Deportāciju plāns jau bija izstrādāts 1939.gada oktobrī, kad PSRS vēl pat nebija okupējusi Baltiju. Tika paredzēts iznīcināt visu Latvijas inteliģenci un radīt Latvijā paklausīgu un iebiedētu cilvēku slāni, kas akli pakļautos padomju varai.

Periodu no 1940.g. jūnija līdz vācu karaspēka iebrukumam 1941.g. jūnijā Latvijas vēstures literatūrā dažkārt dēvē par „baigo gadu”. PSRS valsts drošības dienests, ko sarunvalodā dēvēja par čeku, realizēja vajāšanu pret citādi domājošiem.
 
NKVD tribunāli (ārkārtējās tiesas) bez īpašiem pierādījumiem piesprieda nāves sodu un izsūtīšanu uz GULAG nometnēm. Drošības dienesta vadītāji S. Šustins un A. Noviks parakstīja dokumentus par cilvēku nošaušanu, kuros kā vienīgā apsūdzība tika minēts: ”bijis aizsargs”, „bijis policists”, „slēpies mežā” , „pametis darbu”, „uz ielas dziedāja patriotiskas dziesmas” vai „dienējis balto armijā”.
 
65.jpg 
S. Šustins
  
650.jpg
A. Noviks

Daži vēsturnieki uzskata, ka 1940. – 1941.g. – „baigajā gadā” – Latvijā tika represēti 35 000 cilvēku, no tiem bez izmeklēšanas un tiesas tika nošauti 1488.
 
Kopumā „baigajā gadā” (ieskaitot masu deportācijas) represēja aptuveni 35 000 cilvēku jeb 1,8% no Latvijas iedzīvotājiem.

„Čekas” terors Latvijā turpinājās līdz pēdējam brīdim. Vēl 26.jūnijā jau pēc Vācijas iebrukuma Latvijas teritorijā čekisti izveda apmēram 3100 politieslodzītos uz spaidu nometnēm.
 
Atsauce:
http://dziedava.lv/daba/turaida_krimulda_sigulda/lauki_071007.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/8/83/Deportacija_Latvija_1941_2.jpg
http://www.latvietislatvija.com/BaigaisGads/lat/Lapas64_67L.htm
G. Kurlovičs, A. Tomašūns „Latvijas vēsture vidusskolai II”, Zvaigzne ABC, 2000, 211. lpp.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns „Latvijas vēsture vidusskolai II”, Zvaigzne ABC, 2000.
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.