Teorija

PSRS ultimāti Baltijas valstīm
"Savstarpējās palīdzības līgums" ar Somiju
PSRS  arī Somijai piedāvāja noslēgt „savstarpējās palīdzības līgumu”, tomēr Somijā, kur pastāvēja parlamentārā valsts iekārta  (atšķirībā no autoritārajiem režīmiem Baltijas valstīs) PSRS  piedāvājums tika noraidīts. PSRS uzbruka Somijai un piespieda to kapitulēt. Somija zaudēja daļu savas teritorijas un bija spiesta izvietot PSRS karabāzes savā teritorijā, tomēr pašu galveno – savu suverenitāti, Somija saglabāja. 
Pēc uzbrukuma Somijai PSRS pasaules acīs kļuva par agresori, un to no Tautu Savienības izslēdza.
Untitledffff.jpgKamēr norisinājās karš Somijā PSRS neuzdrošinājās pārkāpt līgumus ar Baltijas valstīm, tomēr PSRS jau bija izlēmusi inkorporēt (iekļaut savā sastāvā) Baltijas valstis.
PSRS izvirzīja Baltijas valstu valdībām nepatiesus apvainojumus līgumu pārkāpšanā. Notika arī provokācijas uz robežas. 1940.g. 14./15.jūnija naktī  PSRS militārās vienības uzbruka latviešu robežsargu postenim Masļenkos. Vairāki robežsargi un to piederīgie tika nogalināti. Ap 40 Latvijas pilsoņus sagūstīja un aizveda uz Krieviju.

Ultimāti Baltijas valstīm
Svarīgi!
1940.gada jūnijā, kad visas pasaules uzmanība bija pievērsta karadarbībai Francijā, padomju spiediens atjaunojās. Gandrīz vienlaikus (14. Jūnijā – Lietuva, 16. Jūnijā – Latvija un Igaunija) visas Baltijas valstis saņēma ultimatīvas notas no PSRS.
Tajās tika apgalvots, ka Baltijas valstis pienācīgi nepildot  savstarpējo palīdzības līgumu noteikumus un tādējādi apdraudot PSRS drošību, tādēļ PSRS valdība pieprasa
1) Baltijas valstīs sastādīt jaunas, Padomju Savienībai draudzīgas valdības;
2) Nekavējoties ielaist Baltijas valstīs padomju karaspēka daļas neierobežotā daudzumā.
Latvijas valdībai bija jādod atbilde 9 stundu laikā. PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem piedraudēja, ka PSRS pielietos militāru spēku, ja ultimāts netiks laikā pieņemts.  Viņš solīja, ka valstiskā iekārta valstī mainīta netiks un K. Ulmanis saglabās prezidenta amatu.
Latvijas valdības rīcība
16. jūnijā vakarā K. Ulmanis sasauca valdības sēdi, kurā tika nolemts izpildīt visas Maskavas prasības gan par jaunas valdības sastādīšanu, gan par Sarkanās armijas ielaišanu Latvijā.
1940. gada 17. jūnija rītā Latvijas teritorijā ienāca padomju karaspēks, kas pusdienlaikā sasniedza Rīgu.
1435306_BIG_1276680797.jpgPSRS tanki iebrauc RīgāJoprojām tiek uzdots jautājums, kāpēc Latvija nepretojās? Viedokļi ir dažādi, bet dominējošais ir tāds, ka  nebija jēgas pieļaut veltīgu asinsizliešanu. Iespējams, ka K. Ulmanis ticēja Maskavas solījumiem saglabāt Latvijas neatkarību. Savu 17. jūnija radiorunu viņš beidza ar vārdiem: „Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās”. Bet ar palikšanu valsts prezidenta amatā līdz pat 21. jūlijam K. Ulmanis faktiski  atviegloja Latvijas okupāciju, jo pats parakstīja visus lēmumus.
Patiesībā  Ulmanis atradās mājas arestā Rīgas pilī, bet visu
notiekošo izrīkoja un vadīja Maskavas emisārs Andrejs Višinskis (PSRS TKP priekšsēdētāja vietnieks), kurš jau 18. Jūlijā bija speciāli ieradies Rīgā. Līdzīgus uzdevumus Igaunijā pildīja Andrejs Ždanovs, bet Lietuvā Vladimirs Dekanozovs.

aaaaaaaaaba.jpg
Latvijas okupācija 1940. gada 17. jūnijā

Jaunā valdība

01.jpg  A. VišinskisKIRHSTEINS.jpgA. KirhenšteinsA.Višinska vadībā tika izveidota jaunā valdība Latvijā, kuras sastāvs bija saskaņots Maskavā. Lielākā daļa ministru nebija komunisti, bet tie bija pazīstami ar savi pozitīvo attieksmi pret Padomju Savienību. Daļa no viņiem neko no politikas nesaprata. Par Ministru prezidentu tika izraudzīts liberālais profesors A. Kirhenšteins.
Jaunā valdība savu darbu sāka 21. Jūnijā. Tās pirmais lēmums bija par politieslodzīto atbrīvošanu. Tā notika tajā pašā dienā. Latvijā bija tikai 260 politieslodzītie, galvenokārt komunisti, kā arī pērkoņkrustieši un citi radikāļi.
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Baltijas_valstis.png
http://diena.lv/upload/article/0074/738521/1435306_BIG_1276680797.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/7/78/Augusts_Kirhen%C5%A1teins.jpg
http://www.un.int/russia/new/MainRootrus/docs/biography_ru/vishinskiy/vishinskiy.files/01.jpg
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001., 194.lpp.
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns „Latvijas vēsture vidusskolai II”, Zvaigzne ABC, 2000.