Teorija

1945. gada 8. maijā nacistiskā Vācija kapitulēja. Vācu karaspēks padevās uzvarētāju armijām. Līdz ar aplenkto vācu grupējumu Kurzemē gūstā nonāca arī latviešu karavīri, galvenokārt no 19. divīzijas. Viņi tika aizsūtīti uz gūstekņu nometnēm Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
 
Sarunas par pēckara pasauli lielvalstis bija sākušas jau 1943. gada Teherānas konferencē (1943. gadā Teherānā padomju un britu kontrolētās Irānas galvaspilsētā notika pirmā triju lielvalstu (PSRS, ASV, Lielbritānijas) vadītāju tikšanās.).
 
Valstu vadītāju konferencē Jaltā un Potsdamā J. Staļins  panāca savu. Gandrīz visās zemēs, kur bija iegājis PSRS karaspēks, nodibinājās komunistisks režīms.
 
3434.jpg
Latvija PSRS sastāvā
 
Pēc II pasaules kara PSRS autoritāte pasaulē bija cēlusies. Rezultātā Baltijas valstu jautājums netika īpaši apspriests un tās palika inkorporētas PSRS sastāvā. 1944. gada vasarā pēc Sarkanās armijas ienākšanas Latvijā tika atjaunots PSRS okupācijas režīms.
 
Neviena no Rietumu valstīm atklāti neiestājās par Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesībām. Latvijā tika atjaunotas pirmskara padomju okupācijas laika iestādes. 
 
Padomju režīms bija nedemokrātisks:
  1. nebija brīvu vēlēšanu;
  2. visas dzīves jomas kontrolēja komunistiskā partija.
 
PSRS valsts varas iestādes realizēja represijas – daudzus Latvijas iedzīvotājus apcietināja, izsūtīja un vajāja politisku iemeslu dēļ. Īpaši masveidīgas un nežēlīgas represijas bija pirmajā pēckara desmitgadē, tomēr arī vēlākajos gados cilvēki pastāvīgi dzīvoja baiļu atmosfērā. Tikai drosmīgākie atklāti pretojās režīmam.
 
Padomju okupācija pārtrauca Latvijas attīstību, kas līdz 1940. gadam bija cieši saistīta ar Eiropas norisēm. Dzelzs priekškars varmācīgi šķīra Latviju no Eiropas, pie kuras Baltija vēsturiski piederēja.
 
Maskavas mērķis bija pilnībā sovjetizēt Latviju un pārējās Baltijas valstis, visas dzīves jomas pilnīgi pārveidojot pēc Padomju Savienības parauga. Tika mainīta Latvijas saimniecības struktūra. Cēla jaunas rūpnīcas un no citām PSRS republikām iepludināja  desmitiem tūkstošu strādnieku un inženiertehnisko darbinieku. Laukos zemnieku saimniecības piespiedu kārtā apvienoja kolhozos. Cilvēkus no viensētām pārcēla uz ciematiem. Latvieši savā zemē jau tuvojās minoritāšu statusam, krasi sašaurinājās latviešu valodas lietošanas sfēra.
 
Valdošā komunistiskā ideoloģija  visiem līdzekļiem centās uzspiest savu izpratni par sabiedriskajām un kultūras vērtībām. Lai atņemtu Latvijas tautai vēsturisko atmiņu un nacionālo pašapziņu, tika noliegta, viltota un izkropļota Latvijas Republikas vēsture.
 
Tomēr vairākām paaudzēm Latvijā padomju laiks bija ne tikai izdzīvošana, bet arī darba un radošās aktivitātes laiks. Cilvēki strādāja, mācīja, radīja un baudīja kultūras vērtības, saglabāja savu nacionālo identitāti.
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_PSR
Atsauce:
http://www.diena.lv/lat/politics/foto/desmitgades/kolhozu_latvija_1950_1959_septiitaa_galerija_veltiita_valsts_devinjdesmitgadei?galpos=12
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Latvija 20. gadsimtā", Zvaigzne ABC, 2006.
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.