Krievi bija skaitliski lielākā mazākumtautība Latvijā - apmēram 10,6 % no iedzīvotāju kopskaita. (19. gs. beigās krievi bija 16 % iedzīvotāju kopskaita.)
Kaut arī tā bija lielākā no Latvijā pārstāvētajām minoritātēm, tomēr tā bija arī vismazāk vienotā etniskā grupa. To noteica apstākļi, kādos katra šīs etniskās grupas daļa bija nonākusi Latvijā, kā arī tās reliģiskā pārliecība.
Daudzo Latvijas vecticībnieku senči bija ieradušies Latvijas teritorijā 17.gs. beigās, kad Krievijā aizsākās Pareizticīgo baznīcas šķelšanās, vecticībnieku vajāšanas, daudzi ieradās arī vēlāk - 18., 19.gs.
Sevišķi Latgalē šie cilvēki piekopa noslēgtu reliģisku dzīvesveidu, neuzturot gandrīz nekādus kontaktus ne ar apkārtējiem latviešiem - katoļiem, ne ar pareizticīgajiem krieviem. Vecticībnieki, kuri apmetās pilsētās, spēja gan saglabāt reliģisko kultūrvidi, gan visai veiksmīgi pielāgoties laikmetu pārmaiņām - viņu vidū bija gan kultūras darbinieki, gan uzņēmēji un tirgotāji.
Attēlā: Lielākā vecticībnieku baznīca Latvijā - Rīgas Grebenščikova lūgšanu nams un klosteris. Baznīcas un klostera ēka celta 1814. gadā (nodegušo koka ēku vietā), tornis - 1906. gadā. Kopienas materiālo pamatu licis krievu tirgotājs A.P.Grebenščikovs 18.gs. sākumā.
No 1919. - 1940. gadam draudzes patversmi un skolu, kas darbojās pie baznīcas, apgādāja Rīgas pilsēta.
Latvijas brīvvalsts laikā iespējams izdalīt šādas Latvijā dzīvojošo krievu izcelsmes:
- Vairums pilsētās dzīvojošo bija vietējas izcelsmes, - viņu senči Latvijas teritorijā bija ieceļojuši pirms vairākiem gadsimtiem - Rīgas un citu pilsētu uzņēmēju, tirgotāju dzimtas.
- Ievērojams skaits bija 19.gs. ieceļojušo strādnieku pēcteči.
- Daudzos Latvijas austrumu pierobežas ciemos absolūtā vairākumā bija gan vecticībnieki, gan pareizticīgie krievu zemnieki. Izteikti krievisks bija Abrenes jeb Jaunlatgales novads.
- Pēc boļševiku apvērsuma (1917.g.) un padomju varas nostiprināšanās uz dzīvi Latvijā apmetās ievērojams skaits no Krievijas emigrējušo krievu - aristokrāti, inteliģence, pareizticīgās baznīcas darbinieki, bijušie baltgvardi u.c.
Zīmīgi, ka neviena no Latvijas krievu grupām, izņemot nelielu daļu komunistiski noskaņoto, nesimpatizēja Padomju Krievijai. Daudziem bija cerības par demokrātiskas Krievijas izveidošanos.
Gluži pretēji, - bija grupas, kas centās Latvijā izvērst darbību pret Padomju Krieviju.
Tas radīja raizes Latvijas valdībai - no vienas puses, demokrātija neļāva ierobežot vārda un preses brīvību, bet no otras - miera līgumā ar Krieviju Latvijas puse bija solījusi nepieļaut padomju varai naidīgu grupu darbību Latvijā.
Svarīgi!
Vēsturnieki uzskata, ka vairums krievu izcelsmes Latvijas pilsoņu bija lojāli Latvijas valstij.
Attēlā: Aleksandra Beļcova. Pašportrets. 1923. gads.
1919. gadā no Krievijas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās māksliniece Aleksandra Beļcova. Turpmākā viņas dzīve un daiļrade saistīta ar Latviju.
Viņa ir ievērojama Latvijas māksliniece, kura strādājusi grafikas, eļļas glezniecības, pasteļa u.c. tehnikās. Beļcovas tēmas - ainavas, klusās dabas, portreti, karikatūras u.c.
Rīgā Elizabetes ielā 57A - 26 atvērts memoriāls dzīvoklis - Aleksandras Beļcovas un viņas dzīvesbiedra Romāna Sutas piemiņas muzejs.
Attēlā: ievērojamais Latvijas operdziedātājs Aleksandrs Daškovs. Dzimis Rīgā 1914. gadā. Viņa vecāki - zemnieki no Krievijas Latvijas teritorijā ieceļoja 19. gadsimtā, kļuva par turīgiem uzņēmējiem. Viņi varēja nodrošināt sava dēla Aleksandra studijas gan Latvijas Konservatorijā, gan pēc tam - profesionālo pilnveidošanos Itālijā.
Krievu minoritāte bija visai vienaldzīga pret savu iekšējo konsolidāciju.
To varētu skaidrot gan ar iepriekš aplūkoto atšķirīgo ieceļošanas vēsturi un apstākļiem, gan ar zemāku izglītības līmeni, sevišķi Latgalē.
Divdesmito gadu gaitā izglītības līmenis pakāpeniski uzlabojās, - piemēram, 1924./25. mācību gadā Latvijā darbojās:
235 krievu pamatskolas un sagatavošanas skolas, kurās mācījās 17 762 skolēni;
25 vidusskolas ar skolēnu skaitu 3211;
privātā augstākā mācību iestāde - 1921. gadā nodibinātie Krievu universitātes kursi.
Lai arī bija vairākas krievu partijas, Saeimā tās pārstāvēja tikai daži deputāti - interese par iekšpolitiku krievu sabiedrībā nebija visai liela.
Attēlā: Meletijs Kaļistratovs - pedagogs, ievērojams krievu sabiedriskais darbinieks un politiķis.
Meletijs Kaļistratovs dzimis Daugavpilī krievu vecticībnieku ģimenē, 1914. gadā absolvējis Ilūkstes Skolotāju semināru.
Viņš bija 1. - 4. Saeimas deputāts, pārstāvēja Latvijas vecticībnieku intereses, Saeimā iestājās par Latgales krievu zemnieku interesēm. 1933. gadā izveidoja Krievu darba partiju.
Padomju vara 1940. gadā Kaļistratovu arestēja, 1941. gada 23. jūnijā Daugavpils cietumā nošāva.
Aktīva bija krievu kultūras dzīve - krievi dibināja dažādas organizācijas un biedrības, kuras galvenokārt nodarbojās ar kultūras, izglītības un labdarības lietām.
1940. gadā pēc Latvijas okupācijas padomju režīms slēdza 58 krievu biedrības, kuras darbojās Latvijā.
Iznāca krievu prese, piemēram, viens no lielākajiem krievu emigrantu laikrakstiem"Segodnja".
Krievu inteliģence turpināja tās kultūras tradīcijas, kuras tika pārtrauktas Padomju Krievijā.
Attēlā: Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - vecākais krievu teātris ārpus Krievijas.
- Darbojās krievu teātri. Rīgas Krievu teātrī un citos Latvijas krievu teātros 30. gados iestudēja izrādes un tajās piedalījās ievērojamais krievu režisors un aktieris Mihails Čehovs.
- Tika atzīmēti pareizticīgo svētki.
- Rīgā uzstājās izcilas krievu kultūras personības - operdziedātājs F. Šaļapins, dzejnieks I. Buņins, filozofs N. Berdjajevs u.c.
- Rīgā tika atklāts pasaulslaveno gleznotāju Nikolaja un Svjatoslava Rērihu muzejs.
- Latvijas Universitātē strādāja izcilais krievu vēsturnieks R. Vipers, - lasīja lekcijas, pētīja Latvijas viduslaiku vēsturi utt.
Attēlā: Nikolaja Rēriha glezna "Kalns" (no cikla, veltīta Tibetai - Himalajiem).
N. Rēriha etnisko piederību grūti formulēt - viņš dažviet tiek uzskatīts par krievu, citos avotos - par vācbaltieti, vai krievu vācbaltieti. Bet viņa izcelsme ir cieši saistīta ar Latviju.
Ir zināms, ka viņa senči Kurzemē ieceļojuši no Skandināvijas 17.gs. Nākošā Rērihu paaudze pārcēlusies uz Rīgu. Rērihu dzimta bijusi liela, ar to saistītas vairākas vietas Latvijā - Aizpute, Rīga, Jūrmala u.c. Nikolaja vecāki 19.gs. satikušies studiju laikā Pēterburgā, tur dzīvojuši un strādājuši, bet bieži ar bērniem uzturējušies Latvijā.
Būdams pieaudzis, N. Rērihs bieži viesojās un strādāja Latvijā, - Rīgai, Latvijas kultūrai bija ievērojama ietekme viņa personībā un daiļradē: "Latvija mums vienmēr bijusi tuva, gan tautas teiksmu, gan manu senču dēļ..."
Pēc boļševiku apvērsuma N. Rērihs 1918. gadā nonāca Somijā, un Krievijā vairs neatgriezās, - viņš ceļoja pa pasauli - uz Lielbritāniju, ASV, Tibetu u.c.
Attēlā: Nikolajs Rērihs Tibetas ekspedīcijas laikā.
Izcils kultūras darbinieks - gleznotājs, domātājs, literāts.