Sabiedrības demokratizēšanos 20. - 30. gados un masu kultūras attīstību vislabāk atspoguļo sports.
1920. gadā, kad notika pirmie Vispārējie sporta svētki Latvijā. Tie bija "vispārēji" tikai nosaukuma pēc: darbu bija sākušas tikai divas sporta biedrības - Rīgas garnizona sporta klubs un Rīgas riteņbraucēju vienība.
Svarīgi!
Pirmajos sporta svētkos 1920. gadā piedalījās vien 100 sportistu, bet jau 1924. gadā Latvijas komanda bija pārstāvēta gan Ziemas, gan Vasaras olimpiskajās spēlēs.
Attēlā: Parīzes olimpisko spēļu plakāts. 1924. gads.
Tās bija pirmās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Latvijas komanda. (1920. gada Olimpiskajās spēlēs Beļģijā Latvija vēl nebija pārstāvēta.)
Pirmās olimpiskās spēles, kurās piedalījās Latvijas komanda, bija 1924. gada Ziemas Olimpiskās spēles Šamonī.
Bet pirmo reizi sportisti no Latvijas teritorijas (jo bija Krievijas impērijas sastāvā) olimpiskajās spēlēs piedalījās 1912. gadā Stokholmā, kur latvietis Haralds Blaus izcīnīja trešo vietu šaušanas disciplīnā.
1924. gada Vasaras olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja 42 sportisti: 15 futbolisti, 10 vieglatlēti, 6 cīkstoņi, četri svarcēlāji, divi bokseri un pieci riteņbraucēji.
Augstākais sasniegums bija svarcēlāja Kārļa Leilanda iegūtā 5. vieta.
1928. gadā, kad Latvija svinēja neatkarības desmitgadi, 65 sporta biedrībās bija apvienoti vairāk nekā 20 000 sportistu, iezīmējot masu sporta rašanos.
Sporta sasniegumus, sportistus un trenerus atbalstīja Latvijas valsts, piešķirot līdzekļus no valsts budžeta.
Attēlā: Andrejs Apsītis, riteņbraucējs, kurš pārstāvēja Latviju 1924. gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē.
Īpaša nozīme Latvijā bija basketbolam. (Basketbols izgudrots ASV 1881.gadā.) To pirmo reizi spēlēja Rēzeknē, kur atradās jaunās neatkarīgās valsts armijas apgādes centrs. Tieši amerikāņi bija pirmie, kas latviešus apgādāja gan ar inventāru, gan apmācīja basketbola elementu apguvi.
Rīgā pirmās basketbola komandas nodibinājās 1922. gadā, un plašāks turnīrs notika gadu vēlāk, kuram pieteicās 14 vienības. Tās galvenokārt komplektējās no vidusskolniekiem, un tā basketbols dabiski kļuva par ļoti populāru sporta veidu arī studentu vidū.
Latvijas sporta lielākie sasniegumi nāca 30. gados, kad tika izcīnīti Eiropas un pat pasaules mēroga panākumi vairākos sporta veidos, - parādījās pirmās sporta zvaigznes (cik nu var tā teikt pirms televīzijas ēras) un virmoja sportiskas kaislības.
Svarīgi!
2013. gadā iznāca A. Graubas filma "Sapņu komanda 1935", kas ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par Latvijas izlasi, kas spēja izcīnīt uzvaru 1. Eiropas meistarsacīkstēs basketbolā, kuras risinājās Ženēvā 1935. gadā.
Attēlā: Treneris Valdemārs Baumanis un Sapņu komanda 1935. gadā - pirmie Eiropas čempioni basketbolā.
Milzu ieguldījumu šajā panākumā deva Latvijas Universitātes studenti, kuri tajā laikā bija vieni no prasmīgākajiem basketbolistiem visā valstī.
1939. gadā Eiropas čempionātā Kauņā latviešu basketbolistu zaudējums Lietuvai ar vienu punktu un līdz ar to - otrā, nevis pirmā vieta čempionātā uzjundīja "pretlietuviskas" kaislības, līdzvērtīgas mūsdienās vērojamām.
Par sporta leģendu un zvaigzni kļuva soļotājs Jānis Daliņš -
10. Olimpiskajās spēlēs spēlēs Losandželosā 1932. gadā 50 kilometru distancē viņš ieguva 2 vietu.
Jāņa Daliņa izcīnītā sudraba medaļa 50 km soļojumā bija pirmā olimpiskā medaļa neatkarīgās Latvijas sporta vēsturē.
1934. gadā Eiropas čempionātā Turīnā viņš kļuva par Eiropas čempionu. 30 grādu karstumā 50 km distancē uz starta stājās vien astoņi soļotāji.
1935. gada nogalē Jānis Daliņš un otrs Losandželosas spēļu dalībnieks Jānis Dimza (desmitcīņa) tika apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Attēlā: Pirmais Latvijas Olimpisko spēļu laureāts soļotājs Jānis Daliņš.
1933. gada 1.jūnijā Rīgā Jānis Daliņš vienā soļojumā sasniedza četrus oficiālus pasaules rekordus: 20 km – 1.34:26, 15 jūdzēs – 1.56:09,8, divās stundās – 24,843 km, 25 km – 2.00:45,9.
Arī citi izcili Latvijas sportisti guva virkni nozīmīgu panākumu Eiropas un pasaules čempionātos:
- Cīkstonis Edvīns Bietags bija viens no labākajiem klasiskajā cīņā pasaulē - 1934. gadā viņš kļuva par Eiropas čempionu, bet 1936. gada Olimpiskajās spēlēs Berlīnē - par olimpisko vicečempionu;
- Ātrslidotājs Alfons Bērziņš ieguva pirmo vietu Eiropas čempionātā un otro vietu pasaules čempionātā 1939. gadā;
- Panākumi bija arī šahā - šaha olimpiādē Parīzē Latvijas šahisti ieguva pirmo un otro vietu, guva panākumus 1937. gada starptautiskajā turnīrā šahā. Tas norisinājās Ķemeros.
-
Izcilākais Latvijas šahists bija Vladimirs Petrovs - Buenosairesā 1939. gada turnīrā viņš nezaudēja nevienu partiju, bet ar pasaules lielmeistariem Aļehinu un Kapablanku nospēlēja neizšķirti.(1942. gadā izsūtījumā GULAGa nometnē gājis bojā.)
Attēlā: Latvijas šahistu komanda Pasaules šaha čempionātā Buenosairesā 1939. gadā. No kreisās: Tenis Melngailis, Vladimirs Petrovs, Milda Lauberte, Lūcijs Endzelīns.
Svarīgi!
Latvijas sportistu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs organizēja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), dibināta 1922. gadā. Tās darbību pārtrauca okupācija 1940. gadā.
1988. gadā kā sabiedriska organizācija LOK atjaunoja darbību.
1991. gada 18. septembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja atjaunoja Latvijas Olimpiskās komitejas tiesības Olimpiskajā saimē.
Latvijas sportisti pārstāvēja savu valsti šādās olimpiādēs:
Vasaras Olimpiskajās spēlēs: Parīzē - 1924. gadā, Amsterdamā - 1928. gadā, Losandželosā - 1932. gadā, Berlīnē - 1936. gadā;
Ziemas Olimpiskajās spēlēs: Šamonī - 1924. gadā, Sanktmoricā - 1936. gadā, Garmišā - Partenkirhenē - 1936. gadā.
Attēlā: Latvijas hokeja komanda 1933. gadā pēc spēles pret Šveici.
Sports 20. - 30. gadu gaitā no tautas masām visai attālas jomas bija kļuvis par vispārēju aizraušanos un būtisku Latvijas kultūras daļu.