Teorija

Izdevniecību skaits Latvijā bija ievērojams jau pirms Pirmā pasaules kara - 1910. gadā Latvijas teritorijā darbojušās 79 izdevniecības; katru darbdienu izdotas trīs grāmatas latviešu valodā, 1913. gadā -1,5 eksemplāri uz katru latvieti.
Svarīgi!
Vidēji neatkarīgās Latvijas gados iznāca 700 līdz 1800 nosaukumu grāmatu gadā; 30. gados kopējais grāmatu metiens gadā sasniedza 4 miljonus.
Pēc statistikas datiem, iespiesto grāmatu skaita ziņā Latvija bija ierindojusies otrajā vietā Eiropā - aiz Dānijas. 
Grāmatu izgatavošanai izmantoja tikai Latvijā - Līgatnē un Jaunciemā ražotu papīru.
 
ligatne-papirfabrika-44390365.jpg
Attēlā: Viens no vecākajiem papīra ražošanas uzņēmumiem Eiropā - Līgatnes papīrfabrika. Tā darbību uzsāka 1815. gadā un darbojas arī mūsdienās.
 
Ļoti augstā poligrāfiskā līmenī Latvijā darbojās divas tipogrāfijas - profesora un grafiķa Riharda Zariņa izveidotā Valstspapīru spiestuve, kas vēlāk kļuva par "Paraugtipogrāfiju", un akciju sabiedrība "Rota" (vēlākā "Cīņa").
Viens no apgādiem, kas bija darbojies pirms neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanas un atjaunoja darbību, bija 1910. gadā Pēterburgā izveidotais Anša Gulbja apgāds. Lielu pieredzi apgāds guva, izdodot sērijas "Romānu bibliotēka" un "Stāstu bibliotēka".
Svarīgi!
Ar 1927. gadu A. Gulbja apgāds sāka realizēt vienu no nozīmīgākajiem kultūras projektiem - izdot slaveno "Konversācijas vārdnīcu".
Tajā tika ievietota informācija par visām tolaik esošajām tēmām, skaidroti vārdi un jēdzieni utt.- tā ir universāls enciklopēdisks izdevums. Konversācijas vārdnīcas izdošanu nepabeidza - 1940. gadā darbs tika pārtraukts pie burta "T".
 
konv vārdn skaista.JPG
Attēlā: Anša Gulbja izdevniecības izdotās "Konversācijas vārdnīcas" sējumi.
 
Mūsdienās ir atjaunota un savā vēsturiskajā vietā turpina darboties 20. - 30. gadu Latvijas lielākā privātā grāmatniecības akciju sabiedrība "Valters un Rapa". Arī šī izdevniecība bija dibināta jau 1912. gadā. 1920. gadā, apvienojot divas spiestuves, izveidoja plašu, modernu poligrāfijas uzņēmumu.
"Valters un Rapa" apgādā līdzās daiļliteratūrai un mācību grāmatām tika izdoti nozīmīgi latviešu valodai un folklorai veltīti darbi:
  • K. Mīlenbaha iesāktā un J. Endzelīna turpinātā "Latviešu valodas vārdnīca" 4 sējumos;
  • K. Barona sakārtotās "Latvju Dainas" 8 sējumos;
  • folklorista un etnogrāfa LU profesora P. Šmita sakārtotās "Latviešu pasakas un teikas" 15 sējumos;
  • nozīmīgi pētījumi arheoloģijā, vēsturē, mākslas vēsturē un citās zinātnēs.
valters-un-rapa.jpg
Attēlā: Grāmatu nama "Valters un Rapa" izkārtne mūsdienās.
 
1926. gadā Helmārs Rudzītis nodibināja grāmatu apgādu "Grāmatu draugs". Šis izdevējs visai ekstravaganti centās iekarot savu vietu grāmatu tirgū - tika solītas 24 grāmatas gadā, katra - par 1 latu (pasta izdevumiem). Tika piedāvāti izcilu autoru - F. Dostojevska, O. de Balzaka, V. Igo, R. Rolāna u.c. darbi - gan klasika, gan jaunākā literatūra. Šāda darbība, lai gan to sākumā kritizēja kā neapdomīgu, izrādījās ģeniāla, - iesējumi bija vienkārši, izdevumi - lēti, tāpēc visiem pieejami, un "Lata romāni" iznāca lielos metienos - tas nodrošināja peļņu. Līdz 1940. gadam apgāds izdeva 890 grāmatas; sekmīgi ielauzās pat Eiropas grāmatu tirgū, piedāvājot populāru literatūru krievu valodā.
"Grāmatu draugs" izdeva arī enciklopēdijas, piemēram, "Pasaules kultūra un tikumi", "Zemes un tautas", "Mākslas vēsture" u.c. Par šo izdevumu redaktoriem pieaicināja savas jomas autoritātes, - Aleksandru Grīnu, Vilhelmu Purvīti, Jāzepu Vītolu u.c. 
 
helmars-rudzitis-43158154.jpg
Attēlā: Helmārs Rudzītis, izdevniecības "Grāmatu draugs" īpašnieks.
 
Mūsdienās ir atjaunots arī tolaik popularitāti iemantojušais Jāņa Rozes apgāds, kas neatlaidīgi izdeva latviešu autoru darbus: A. Austriņa, K. Skalbes, J. Poruka kopotos rakstus u.c.
Darbojās vēl daudzi citi grāmatu apgādi: "Latvju kultūra", "Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļa", apgāds "Vainags", "Leta" (Latvijas Telegrāfa aģentūras izdevniecība) u.c.
 
Īpašu vietu Latvijas grāmatniecībā ieņēma tajā laikā jaunākais apgāds "Zelta ābele", kas Miķeļa Gopera vadībā pārdeva grāmatas nelielos metienos (500 - 800 eksemplāri) ar ļoti augstu māksliniecisko vērtību. Šo grāmatu māksliniecisko apdari veidoja labākie Latvijas grafiķi, ilustrācijas kā oriģinālgrafikas veidoja O. Ābelīte, J. Plēpis u.c. Tika lietots tikai augstākās kvalitātes papīrs un veidoti smalki iesējumi.  
 
zelta ābeles kara dainas ar J. Plēpja ilustrāc.jpg
Attēlā: Grāmatu apgāda "Zelta ābele" izdotās "Kara dainas" ar J. Plēpja ilustrācijām.
 
Ne tik labi veicās ar zinātniskās literatūras izdošanu - interese no lasītāju puses bija, bet latviešiem, tāpat kā citām mazajām tautām, nebija iespējams šādiem izdevumiem veidot lielus metienus, tāpēc to tulkošana un izdošana nebija izdevīga.
Šī situācija nav mainījusies arī mūsdienās, un vispirms jau - daudzu jomu studentiem nākas rēķināties ar to, ka būs jāspēj lasīt svešvalodās.
Tomēr arī 20. - 30. gadu Latvijā cilvēki, kurus interesēja šāda zinātniskā literatūra, parasti prata vairākas svešvalodas, un tas mazināja nepieciešamību pēc tulkojumiem latviešu valodā.
Atsauce:
 
http://g3.delphi.lv/images/pix/900x471/q6hp7ARapuI/ligatne-papirfabrika-44390365.jpg
http://foto.lu.lv/HI-RES/arhiivs/2004/c_mar/M097.JPG
https://darkclauds.files.wordpress.com/2010/11/valters-un-rapa.jpg
http://www.theroom.lv/wp-content/uploads/2014/01/helmars-rudzitis-43158154.jpg
https://www.artembassy.lv/upload_pic/products/4872/1024x768_05-11-2014_15-12-17_jjt311gf.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvie%C5%A1u_konvers%C4%81cijas_v%C4%81rdn%C4%ABca
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2166/
Latvijas kultūras vēsture./ Austra Avotiņa, Daina Blūma, Asja Līdaka u.c. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2003., 507 lpp.
Latvijas vēsture. 20. gadsimts. /Ineša Feldmaņa red.- Rīga: Jumava, 2005., 443. lpp.
Latvija divdesmitajā gadsimtā./ Raitis Ābelnieks. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997., 208 lpp.