Teorija

Vācu okupācija Latvijā vēl nebija beigusies, kad sākās brīvās preses plūdi.
1918. gada 12. novembrī, - nākamajā dienā pēc pamiera, pirmā sāka iznākt neliela latviešu eseru lapa "Uz priekšu", kas bija tikai kuriozs.
Svarīgi!
Bet jau 1918. gada 15. novembrī darbību atsāka A. Benjamiņa "Jaunākās Ziņas" - populārākais laikraksts visā latviešu preses vēsturē.
"Jaunākās Ziņas" bija lielākais dienas laikraksts ar pirmajiem korespondentiem ārzemēs. Tā metiens 30. gadu beigās sasniedza 200 000 eksemplārus un tā cena bija 6 - 10 santīmi par numuru.
 
jaun ziņas jūras sv.jpg
Attēlā: Laikraksts "Jaunākās Ziņas". 1928. gads.
 
Drīz pēc "Jaunākajām Ziņām" iznāca arī LSDSP laikraksts "Sociāldemokrāts", kas līdz 1934. gada 15. maija apvērsumam bija viens no nopietnākajiem politisko partiju izdevumiem Latvijā.
Politiskajām partijām piederēja vairāki lieli laikraksti: demokrātu partijai - "Jaunā Latvija" un "Jaunais Vārds", Zemnieku savienībai - laikraksts "Brīvā Zeme", bezpartijiskā nacionālā centra izdevums bija "Latvis" utt.
1920. gadā sāka iznākt "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", kurā plaši tika aplūkoti ar Latvijas vēsturi, kultūru, filozofiju, pedagoģiju saistīti jautājumi.
Par Latvijas tiesību kultūru rūpējās "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis".
1920. gadā jau bija izveidoti 22 laikraksti un 45 žurnāli. 
Pieprasījumu pēc daudzveidīgiem preses izdevumiem noteica lasītāju atsaucība, augstā lasītprasme un tradīcijas (jau pirms 1914. gada latviešiem bija ap 60 laikraksti un žurnāli gan Latvijā, gan ārpus tās).
Savi izdevumi iznāca arī latgaliešu valodā (dialektā). To vidū sevišķi populāri bija laikraksti "Latgolas Zeltene" un "Latgolas Vuords".
 
Latgolas-words-18.01.1922..jpg
Attēlā: Latgaliešu valodā (dialektā) iznākošais laikraksts " Latgolas Vuords" ("Latgales Vārds"). 1922.g.
 
Līdz K. Ulmaņa apvērsumam preses izaugsme bija neapturama, to sekmēja 1924. gadā pieņemtais liberālais preses likums: cenzūra nepastāvēja; aizliegt varēja tikai vai nu pretvalstiskus vai pornogrāfiskus preses izdevumus.
 
20. - 30. gadu Latvijā iznāca tuvu 2000 preses izdevumu: avīžu, žurnālu, biļetenu 10 valodās, tostarp vācu, krievu, poļu, lietuviešu valodās, jidišā (ebreju rakstu valoda).
Vācu valodā populārākais laikraksts bija jau pirms kara iznākošais un pēc kara atjaunotais "Rigasche Rundschau" ("Rīgas apskats"), kā arī ar 1927. gadu iznākošais žurnāls "Baltische Monatschrift" ("Baltijas Mēnešraksts").
Lielākajam laikrakstam "Jaunākās Ziņas" tirāžas apjoma ziņā sekoja krievu laikraksts "Segodņa" ("Šodien") - otra vecākā krievu ārzemju avīze. Tika izveidota arī vakara avīze "Segodņa večerom" ("Šodien vakarā"). Koncernam "Segodņa" bija gan ārzemju korespondenti, gan tajā kopš 1926. gada beigām publicēja krāsainus foto, apsteidzot lielākos Rietumu izdevumus par gadu desmitiem.
 
Seg_vecherom-010.jpg
Attēlā: Vakara laikraksts "Segodņa večerom". 1939. gads.
Koncerns "Segodņa" izdeva vairākas avīzes, kuras lasīja visā Eiropā un ko reizēm dēvēja par Latvijas labāko eksporta preci. 
 
1919. gadā sāka iznākt pirmais žurnāls "Latvijas Rīts", ko pēc tam pārdēvēja par "Vainagu".
Žurnālu uzplaukums bija straujāks kā avīzēm: iznāca daudzi sieviešu un sporta žurnāli, politiskie ("Domas"), kino, teātru, mākslas, literārie ("Daugava", "Burtnieks"), reliģiskie (vairāk nekā 30) u.c..
Sevišķi plašs bija jaunatnei veltīto izdevumu klāsts: "Jaunības Tekas", "Latvijas Jaunatne", "Cīrulītis", skautu žurnāls "Ugunskurs", vēlāk - "Mazpulks" u.c.
 
jaunības tekas.jpg
Attēlā: Jaunatnei paredzētais izdevums "Jaunības tekas". 1927. gada izdevumi.
 
Bija žurnāli, kuros publicēja augstvērtīgas mākslas darbu reprodukcijas. 
Populārākais no žurnāliem bija "Jaunāko Ziņu" izdotais žurnāls "Atpūta", kurā publicēja daudz fotogrāfiju, bija publikācijas par daudzveidīgām tēmām: izglītību, zinātnes un tehnikas sasniegumiem, par modi un mājsaimniecību, bija materiāls bērniem, atbilstoši demokrātiskajai gaumei ar turpinājumiem publicēja garstāstus un romānus, - žurnāls atspoguļoja masu kultūras attīstību. 
 
paris.1936 benjamini uz atpūtas.jpg
Attēlā: Emīlija un Antons Benjamiņi (dēvēts par tā laika Latvijas preses karali) uz sava izdotā žurnāla "Atpūta" vāka. 1936. gads.
 
Pēc K. Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma daudzus preses izdevumus slēdza, vispirms - partiju izdevumus un izdevumus latgaliešu valodā (dialektā), kā arī nacionālas ievirzes laikrakstus, kuriem nebija pieņemams autoritārais režīms. 
Radikāli samazinājās mazākumtautību valodās izdoto preses izdevumu skaits.
Sāka iznākt daudzi jauni latviešu senatnei, kultūrai un mākslai veltīti žurnāli, piemēram, Pieminekļu valdes izdevums "Senatne un Māksla", mēnešraksts jaunas latviskas dzīves veidošanai "Sējējs" u.c. izdevumi.
Autoritārais režīms veica stingru preses izdevumu kontroli. 
 
Atsauce:
http://1.bp.blogspot.com/_JbbJLQ1aa-Q/TLEoUE2rGqI/AAAAAAAAaxQ/7b0HmzUyh3c/s1600/IMG_4283.JPG  j
http://www.russkije.lv/media/original/s/Seg_vecherom-010.jpg
http://lakuga.lv/wp-content/uploads/2012/01/Latgolas-words-18.01.1922..jpg
http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/DigIzstBagatibas/Ridzinieki/paris.1936.jpg
http://www.ibook.lv/uimg/ca3b2c0b-bbcb-4334-b2bf-45d9eb54825d.jpg
Vēsture pamatskolai. Latvija 20.gadsimtā./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2006., 175 lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Austra Avotiņa, Daina Blūma, Asja Līdaka u.c. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2003., 507 lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga: RaKa, 2003., 280 lpp.
Latvijas vēsture. 20. gadsimts. /Ineša Feldmaņa red.- Rīga: Jumava, 2005., 443. lpp.
Latvija divdesmitajā gadsimtā./ Raitis Ābelnieks. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997., 208 lpp.