Teorija

Kino - 20. gadsimta populārākais mākslas žanrs bija pazīstams Latvijā jau kopš 20. gadsimta sākuma - Rīgā un vairākās provinces pilsētās bija ierīkoti kinoteātri, kuros ieinteresētā publika varēja skatīties ārzemju filmas.
Svarīgi!
20. - 30. gados Latvijā tika uzņemts ievērojams filmu skaits: daži desmiti aktierfilmu, hronikas, daudzveidīgu  kultūrfilmu klāsts - gan visplašākajai publikai, gan speciāli skolēniem paredzētas filmas, tāpat arī virkne filmu par populārām personībām, kā arī daudz reklāmfilmu.
Tās bija gan t.s. mēmās filmas, gan skaņu filmas (30. gados). 
Uzņemto filmu kopskaits bija pie 200. 
Diemžēl, pilnībā visas filmas nav saglabājušās.
Kinohronikas
1919. gada 22. maijā nenoskaidrots operators uzņēmis hroniku "Lielinieku izdzīšana no Rīgas", - tā ir pirmā kinohronika, kas tapusi neatkarīgajā Latvijā.
1919. gada 13. novembrī notika hronikas "Latvija top!" pirmizrāde, bet drīz arī otras hronikas - "Latvju armijas varonīgā Rīgas aizstāvēšana" pirmizrāde. Domājams, ka tās uzņēmis K. Kārkliņš - "Grand Kino" kinoteātra īpašnieks.
Līdz 1919. gada beigām bija uzņemta 21 hronika.
Turpmākajos gados hronikas uzņēma dažādas studijas un operatori.
Tika veidoti arī hroniku apkopojumi, no tiem ievērojamākais -1928. gadā izveidotā lielfilma "Latvijas tapšana" - izmantoti 10 gados uzkrātie hroniku materiāli.  
 
kadrs no raiņa atgrieš.jpg
Attēlā:  Skats no kultūrfilmas (dokumentālās filmas) "Raiņa un Aspazijas atgriešanās".
Uzņemta 1920. gadā.
Kultūrfilmas
Svarīgi!
Filmas, kuras tagad dēvē par dokumentālajām, populārzinātniskajām u.tml., 20. - 30. gados sauca par kultūrfilmām.
Kultūrfilmas bija nelielas, un tās parasti rādīja pirms aktierfilmām, tāpat arī - hronikas un reklāmfilmas.
Populārākā ārzemju kultūrfilma Latvijā bija "Olimpiāde", - to demonstrēja 5 mēnešus.
Jau 20. gadu sākumā tika uzņemts ievērojams skaits latviešu kultūrfilmu, piemēram, 1920. gadā - "Raiņa un Aspazijas atgriešanās", 1921.g. - skatu filma "Vidzemes Šveice" - par Siguldu; etnogrāfiskā filma "Līgo svētki Latvijā" u.c.
30. gados gados Latvijā veidotās kultūrfilmas veltītas tautas tradīciju, etnogrāfijas, vēstures, dabas pētījumiem, - "Tā zeme ir mūsu", "Latviešu kāzas Nīcā", "Kāzas Alsungā", "Mūsu pelēkais dārgakmens" (filma iepazīstina ar kaļķakmeni un tā izmantošanu), "Brauciens caur ziedošo Zemgali" utt..
Visu Latvijas brīvvalsts laiku kultūrfilmas bija nozīmīga kino daļa. 
 
kāzu paražas nīcā 19.gs. nīcā.jpg
Attēlā: Skats no 1931. gadā uzņemtās kultūrfilmas "Kāzu paražas Nīcā 19. gadsimtā".
(Filmu "Kāzas Alsungā" skat. - 1 Filmu saite.)
 
1922. g. nodibinājās "Skolu filmas" nodaļa.
Tā uzņēma kultūrfilmas, kuras galvenokārt bija domātas skolām. To skaits un aptverto tēmu loks bija plašs:
  • Jau 1922. gadā tika izveidota skatu filmu sērija par Latvijas pilsētām: "Kuldīga", "Jelgava", "Sabile" u.c.; vēlāk - filmu 2 daļās "Rīga", filmu 2 daļās "Ceļojums pa Latviju" u.c.
  • Filmas par rūpniecību, lauksaimniecību, transportu, piemēram, "Saldumu valstībā" (par Ķuzes konditorejas fabriku), "Papīra un celulozes fabrika Slokā", "Latvijas satiksmes un tranzītceļi" u.c..
  • Filmas par izglītības iestādēm, - "Skati iz universitātes dzīves" u.c.
  • Pēc Izglītības ministrijas pasūtījuma uzņēma filmas par ievērojamiem Latvijas cilvēkiem, piemēram, - Raini, A. Dombrovski, E. Vīgneru, A. Saulieti u.c.
Reklāmfilmas
Reklāmfilmas bija viens no visplašāk pārstāvētajiem filmu veidiem Latvijā, sevišķi 20. gados.
Pēc dažādu firmu un uzņēmumu pasūtījuma tika uzņemtas visdažādākās preces un pakalpojumus reklamējošas filmas, piemēram,: "Caur labu garšu pie laimes", "Kurpnieka Liestiņa laime", "Kas vismodernākais Rīgā" utt. Tika reklamēti skaistumkonkursi un modes skates, - "Pirmais skaistumkonkurss Latvijā" - 1924. gadā.
Veidoja arī propagandas filmas.
Gandrīz neviena no šī veida filmām nav saglabājusies.
Aktierfilmas
Svarīgi!
Jau 1920. gadā tika uzņemta pirmā latviešu aktierfilma "Es karā aiziedams" - par Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu iespaidiem.
Tai bija lieli panākumi un svarīga loma pirmās latviešu filmu sabiedrības "Latvju filma" nodibināšanā 1920. gadā. Ilgi šī sabiedrība nepastāvēja - tā bankrotēja 1923. gadā, nespējot konkurēt ar Vācijas, Krievijas un ASV (Holivudas) mēmajām filmām. 
 
es karā aiziedams.JPG
Attēlā: Pirmās latviešu aktierfilmas "Es karā aiziedams" plakāts. Filma nav saglabājusies.
 
"Latvju filma" paspēja uzņemt vairākas filmas, - "Psihe" (1922.g. Tajā galvenajā lomā debitēja Lilita Bērziņa.), "Fricītis Jūrmalā" (1921.g. Tā bija kinokomēdija.), "Laiku viesulī" (1921.g. Filma uzņemta pēc J. Akuratera scenārija.) u.c.
Aktierfilmas 20. - 30. gados uzņēma dažādas studijas: "Latvju filma", "Dzintarfilma", akciju sabiedrība "Ars", filmas tapa ar ministriju un organizāciju atbalstu (Aizsargu organizācijas, Sabiedrisko lietu ministrijas u.c.) 
1930. gadā režisora A. Rusteiķa vadībā tika uzņemta nozīmīga aktierfilma - viena no pēdējām mēmā kino filmām Latvijā - "Lāčplēsis" (Aizsargu organizācijas filma).  Filma piedāvā stāstu par latviešu tautas brīvības alkām, ietverot gan teiksmaino slāni — Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku, gan vēsturisko — Latvijas brīvības cīņas 1919. gadā.
"Lāčplēsis" tika iecerēts kā filma, kas veltīta Latvijas neatkarības desmitgadei. Filmas pirmizrāde notika 1930. gada 3. martā un kļuva par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras dzīvē.
 
Lacplesis_z.jpg
Attēlā: Skats no leģendārās 1930. gadā uzņemtās filmas "Lāčplēsis".
(Skat filmu "Lāčplēsis" 2 Filmu saite.)
Svarīgi!
1933. gadā tika uzņemta pirmā latviešu skaņu filma - kultūrfilma "Daugava māmuliņa" (A/s "Baltfilma"). Filma ieskaņota ar K. Rudzīša konstruēto gaismas skaņu aparātu. Filma nav saglabājusies.
Par Latvijas brīvvalsts laika kino augstāko sasniegumu kļuva pirms okupācijas - 1939. gadā Viļa Lapenieka režijā uzņemtā aktierfilma "Zvejnieka dēls" (pēc V. Lāča romāna.), pirmizrāde notika 1940. gada janvārī skaistākajā Latvijas kinoteātrī - 1923. gadā uzbūvētajā "Splendid Palace". (Filmu skat. 3 Filmu saite.)
Filmas panākumus noteica tas, ka filmas varoņi - pazīstami un garā tuvi no lasītā V. Lāča romāna, filmā piedalījās ievērojami aktieri (P. Lūcis - Oskars, Ņ. Melbārde - Anita u.c.), skaista J. Mediņa sacerētā filmas mūzika, filmas kadros - Latvijas ainavas.
 
splendid.gif
Attēlā: 1923. gadā Rīgā durvis vēra skaistākais Latvijas kinoteātris "Splendid Palace" - A/s "Ars" īpašums. Mūsdienās pilnībā saglabāts kinoteātra vizuālais tēls.
 
"Splendid Palace" bija pirmais kino, kas savām vajadzībām cēla sevišķu ēku. Būve izmaksāja 850 000 latu (tolaik nauda bija krietni vērtīgāka), un nav brīnums, ka tas bija greznākais kinoteātris ne vien Latvijā, bet visās Baltijas valstīs.
Statistika par kinoteātri: skatītājiem bija 1000 vietas, un tās 15 gados kopš uzbūvēšanas un līdz 1939. gada sākumam pildīja 6 miljoni skatītāju, noskatoties 1000 filmas.
1930. gadā Latvijā darbojās 85 kinoteātri, no tiem 31 - Rīgā, pārējie - Latvijas pilsētās.
Sergejs Eizenšteins
Izcila pasaules mēroga personība kino bija Rīgā dzimušais, bet Padomju Krievijā strādājošais Sergejs Eizenšteins. Viņš pameta Latviju kā bēglis 1915. gadā.
Viņa režijā uzņemtās filmas "Streiks", "Bruņukuģis "Potjomkins"", "Oktobris: desmit dienas, kas satricināja pasauli", "Ivans Bargais" u.c bija filmas, kas šokēja pasauli.
Sergejs Eizenšteins radīja jaunu unikālu kino valodu, kas ietekmēja visas pasaules kino turpmāko attīstību.
 
Brunukugis Potjomkins 4.jpg
Attēlā: Skats no S. Eizenšteina filmas "Bruņukuģis "Potjomkins"".
1925. gadā uzņemtā filma "Bruņukuģis "Potjomkins"" kļuva par vienu no visu laiku izcilākajām filmām. Filmas aina, kurā redzama pūļa apšaušana uz Odesas piejūras kāpnēm, tiek uzskatīta par sešām visiespaidīgākajām minūtēm kino vēsturē.
(Raidījums par Sergeju Eizenšteinu - pēdējā saite Filmu saitēs.)
 
Atsauce:
http://uk.itvnet.lv/article/izklaide/566431_506x285.jpg
http://www.liepajniekiem.lv/uploads/thumbnails/678x459/articles/2015/04/20150407-1403-164062-5523b97a843b4-aicina-uz-sarunu-par-tradicionalajiem-gimenes-godiem-dienvidkurzeme.jpg.jpg
http://nkc.gov.lv/wp-content/uploads/resources/Image/Lacplesis_z.jpg
http://www.splendidpalace.lv/webroot/uploads/images/sp_zaale2m500px.gif
http://kinoskapis.filmas.lv/images/uploads/600x600/96eac8ad2e1aebeaab6aa31350c21da7.JPG
http://www.hc.lv/inc/Upload/news_207/Image/Brunukugis%20Potjomkins%204.jpg
http://kinoskapis.filmas.lv/lv/section/latvijas-kino-pirmsakumi/Lielfilmas
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=LKK%20resurss/12
http://www.kultura.lv/?id=19359&r=sergejs-eizensteins
Latvijas kino 1920. - 1940. iepazīšanās./ A. Redoviča red. - Rīga: Rīgas Kino muzejs, 1990. - 48 lpp.
Latvijas kultūras vēsture. /Austra Avotiņa, Daina Blūma, Asja Līdaka u.c. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2003., 507 lpp.
Latvijas vēsture. 20. gadsimts./ Ineša Feldmaņa red.- Rīga: Jumava, 2005., 443. lpp.
Filmu saites:
https://www.youtube.com/watch?v=jHPfeLLY2BU
https://www.youtube.com/watch?v=exnSwLxT9Xs
https://www.youtube.com/watch?v=ZVPi5PKU2f0
https://www.youtube.com/watch?v=U1iNpLNqUXA