Teorija

Jau pirmajā Latvijas valsts pastāvēšanas gadā - 1919. gadā Rīgā tika nodibinātas trīs augstskolas.
Augstskolu dibināšana un rūpes par sabiedrības izglītības kvalitāti bija būtiskas, jo viens no nosacījumiem, lai varētu rasties, nostiprināties un pastāvēt patstāvīga, neatkarīga valsts, ir pietiekams skaits akadēmiski izglītotu pilsoņu.
Rīgas augstskolu audzēkņu skaits strauji auga, - 1933. gadā tajās studēja pāri 10 000 studentiem, visvairāk studējošo - Latvijas Universitātē.
Latvija bija kļuvusi par vienu no vadošajām valstīm Eiropā studējošo skaita ziņā.
Latvijas Universitāte
LU_galvena_eka_pastkarte.2.mazais.jpg
Attēlā: Latvijas Universitāte 30. gados. Pastkarte. 
 
Svarīgi!
1919. gada 28. septembrī bijušā Rīgas Politehniskā institūta telpās svinīgi atklāja Latvijas Augstskolu.
28. septembris ir Latvijas Universitātes dzimšanas diena, un tā tiek svinēta katru gadu.
Latvijas Universitātei tika noteikti uzdevumi:
  • veicināt zinātnes pētīšanu un zinātnes izplatīšanu tautā;
  • gatavot Latvijas vajadzībām darbiniekus ar augstāko izglītību. 
Latvijas Universitāte ir pirmā klasisko universitāšu tipa mācību iestāde Latvijas vēsturē, kas uzsāka mācības latviešu valodā.
Latvijas Universitāte piesaistīja gan Latvijas, gan ārvalstu zinātnes izcilākos speciālistus, lai izveidotu pamatus dažādām zinātnēm: filozofijai, vēsturei, valodniecībai u.c. humanitārajām zinātnēm; tehniskajām zinātnēm, eksaktajām un dabaszinātnēm.
Senākā Latvijas Universitātes struktūrvienība ir LU Akadēmiskā bibliotēka, kas kā Bibliotheca Rigensis dibināta jau 1524. gadā un ir viena no vecākajām publiskajām grāmatu krātuvēm Eiropā.
 
Sākumā darbību uzsāka deviņas, bet vēlāk - divpadsmit fakultātes.
 
karogs LU.jpg
Attēlā: Latvijas Universitātes karogs, izstrādāts 30. gados.
Vienā karoga pusē centrā ir ozols ar 12 zariem un puslokā ap to - vairodziņi ar 12 universitātes fakultāšu emblēmām.
Uzraksts latīņu valodā (klasiskās izglītības valoda) "Scientiae et patriae" nozīmē "Zinātnei un tēvijai". Otrā karoga pusē - Latvijas valsts lielais ģerbonis un uzraksts "Latvijas Universitāte".
 
Latvijas Universitātes (LU) zinātniekiem un mācībspēkiem obligāti bija jāstrādā valsts darbā savā specialitātē. Piemēram, Valsts pirmais prezidents J. Čakste bija arī LU profesors, J. Auškāps bija ne tikai LU rektors, bet arī viens no šī perioda izglītības ministriem.
Pieprasītākās specialitātes bija ārsti, juristi, tautsaimnieki un inženierzinātnieki.
Daļa absolventu palika universitātē, lai sagatavotos mācībspēku pienākumiem.
Daudzi absolventi kļuva par izciliem zinātniekiem.
Vairāk nekā jebkura cita augstskola Latvijas Universitāte ir cieši saistīta ar mūsu neatkarīgās valsts vēsturi.
Universitāte dzima un veidojās līdz ar mūsu valsti, bet vēlāk tā pilnveidoja Latviju pašu.
Arī mūsdienās Latvijas Universitāte ir lielākais augstākās izglītības, zinātnes un kultūras centrs, - prestižākā augstskola Latvijā.
Latvijas Konservatorija
mūzikas akadēmija J.f.Baumanis 19.gs otrā puse (bij. Aleksnadra ģimn.jpg
Attēlā: Latvijas Konservatorija bijušās Aleksandra ģimnāzijas ēkā.
Ēkas projekta autors J.E. Baumanis, būvēta 19.gs. 70. gados.
 
1919. gadā tika atvērta arī Latvijas Konservatorija jeb Latvijas Mūzikas akadēmija, kurā varēja iegūt augstāko izglītību mūzikā.
Par Konservatorijas rektoru kļuva profesors Jāzeps Vītols.
Augstskolas veidošanā iesaistījās ievērojamie komponisti Alfrēds Kalniņš, Jānis Lazdiņš, Pauls Šūberts u.c.
Konservatorija tika veidota kā klasiska tipa mūzikas izglītības iestāde, - pēc Sanktpēterburgas konservatorijas parauga, kur J. Vītols kā profesors bija strādājis 30 gadus.
Konservatorija noteica uzdevumus: 
  • kultūras attīstība Latvijā, iespēju paplašināšana mākslas uztverei,
  • īstu talantu atbalstīšana muzikālā brieduma un virtuozitātes augstāko līmeņu sasniegšanā.
Drīz tika izveidoti stabili pamati gan mūzikas kultūras izvēršanai plašumā (izglītības darbinieku, Tautas konservatoriju un skolu pedagogu, koru un orķestru vadoņu sagatavošana u.tml.), gan attīstībai augsta profesionālisma virzienā.
Jau pirmajos divdesmit gados Latvijas Konservatorijā studējuši daudzi talantīgi vokālisti, instrumentālisti, komponisti, ērģelnieki, diriģenti.
Interesanti, ka pirmajos pastāvēšanas gados Konservatorijā mācījās gandrīz tikai sievietes.
Par docētājiem tika pieaicināti izcilākie dažādu nacionālo skolu - latviešu, vācu, krievu u.c. - pārstāvji. Tas latviešu nacionālajai kultūrai piešķīra eiropeisku skanējumu, pasargāja no provinciālisma, ļāva integrēties Eiropas kultūrā.
Latvijas Mākslas akadēmija
māklsas akadēmija dzelzceļa virsvaldes ēkā.jpg
Attēlā: Latvijas Mākslas akadēmija Dzelzceļa virsvaldes ēkā darbojās no 1922. gada līdz 1940. gadam. (Sākumā - bij. Pētera I vidusskolā.)
  
1919. gadā dibināta arī trešā Latvijas augstskola - Latvijas Mākslas akadēmija.
Par tās rektoru iecēla akadēmiķi Vilhelmu Purvīti.
Studijas 7 meistardarbnīcās sākās 1921. gadā.
Mākslas akadēmijā studenti apguva gleznošanu, grafiku, dekoratīvo mākslu, tēlniecību. Šajā augstskolā, pretēji Mūzikas akadēmijai, dominēja vīrieši - līdz 1929./30. mācību gadam absolventu vidū nebija nevienas sievietes.
Mākslas akadēmijā darbojās ievērojamie latviešu mākslinieki Rihards Zariņš, Jānis Roberts Tilbergs, Jānis Kuga u.c.
Glezniecībā bija spēcīgas krievu un vācu akadēmiskās glezniecības tradīcijas, - dabas studijas, klasiskā mantojuma izvērtējums.
Daudziem tas šķita vecmodīgi un neatbilda Eiropas modernās mākslas tendencēm.
V. Purvītis par pedagogiem aicināja māksliniekus, kuri vēlējās pārmaiņas mākslā, - piemēram, novatorisko
L. Libertu, K. Miesnieku, K. Ubānu u.c.
Jaunos tēlniekus skoloja ievērojamie tēlnieki: K. Rončevskis, B. Dzenis, T. Zaļkalns, K. Zāle u.c.
Tēlniecībā valdīja īpašs nacionāls gars - nedaudz sentimentāls, skumīgs, bet izteikti tautisks. Mākslinieki iedvesmojās arī no Eiropas modernās mākslas strāvojumiem - kubisma, futūrisma u.c.
Studentu korporācijas
Kalpaka_balle_1920_2.puse_LKM.jpg
Attēlā: Studentu korporācijas Lettonia, Selonija, Lettgallia, Tavavija un Fraternitas Lettica Rīgas Latviešu biedrībā pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas ballē.
1920. gada otrā puse.
 
Pie 1919. gadā tika izveidotās Latvijas Universitātes darbību uzsāka visas līdzšinējās latviešu studentu korporācijas.
Svarīgi!
Studentu korporācijas ir akadēmiskas mūža organizācijas, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Korporāciju aizsākums ir viduslaikos, kad radās pirmās universitātes - tajās apvienojās studējošie viena reģiona studenti, lai sniegtu atbalstu un organizētu sabiedrisko dzīvi - studiju vieta atradās tālu no mājām, un savstarpējais atbalsts bija svarīgs.
20. - 30. gadi bija vēl nepieredzēts korporāciju uzplaukuma laiks.
Ja līdz tam korporācijas tika uzskatītas kā salīdzinoši vāciskas organizācijas, tad pēc Latvijas Brīvības cīņu noslēguma (kurās viena no uzticamākajām karaspēka daļām Pagaidu valdībai bija studentu rota - tajā iestājās korporāciju biedri) kļuva skaidrs korporāciju stingri nacionālais raksturs un mērķi.
Attīstījās gan vecās korporācijas (izveidotas jau 19.gs.), gan arī veidojās daudzas jaunas.
20. gs. 30. gados lielākā daļa latviešu studentu bija kādas akadēmiskās mūža organizācijas - korporācijas biedri.
  
Atsauce:
http://vesture.lu.lv/fileadmin/user_upload/vestures_faili/LU_stasti/1919-1929/LU_galvena_eka_pastkarte.2.mazais.jpg
http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/par/vesture-tradicijas-un-simbolika/karogs.jpg
http://www.vieglicelot.lv/uimg/4851407091673.jpg
http://www.jvlma.lv/latvian/page/948.html
http://www.zudusilatvija.lv/static/files/11/03/10/nba04_4324_0_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg 
http://www.sargs.lv/~/media/Sargs_LV/Zinas/2011/03/Kalpaka_balle_1920_2.puse_LKM.ashx?w=550&h=374&as=1
Vēsture pamatskolai. Latvija 20.gadsimtā./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2006., 175 lpp.
Latvijas kultūras vēsture. /Austra Avotiņa, Daina Blūma, Asja Līdaka u.c. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2003., 507 lpp.
Latvijas vēsture. 20. gadsimts./ Ineša Feldmaņa red.- Rīga: Jumava, 2005., 443. lpp.
Latvijas vēsture vidusskolai II/ Gunārs Kurlovičs, Andris Tomašūns. - Rīga: zvaigzne ABC, 2000, 395 lpp.
http://www.lu.lv/par/vts/vesture/
http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Latvija/2011/03/Kalpaka_balle.aspx#lastcomment
https://lv.wikipedia.org/wiki/Studentu_korpor%C4%81cijas