Teorija

Latvijas neatkarības atjaunošana
80. gadu otrajā pusē Baltijas tautas piedzīvoja jaunu vēstures posmu. Tas sākās ar Padomju Savienības jauno vadītāju ierosinātajām pārmaiņām un beidzās ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Šos gadus (1987. – 1991.) dēvē par Trešo atmodu, kad notika revolūcija cilvēku apziņā un daudziem radās drosme īstenot mērķus, par kuriem gadu desmitiem reti kurš bija iedrošinājies runāt.
1991. gada 13. janvāra manifestācijaTas bija mītiņu, demonstrāciju, karogu, ziedu un dziesmu laiks. Tautas kustībā iesaistījās dažādu paaudžu, profesiju un tautību pārstāvji, pierādot visai pasaulei, ka brīvību var izcīnīt nevardarbīgā ceļā, bez ieročiem. To sauca par Dziesmoto (arī dziedošo) revolūciju, jo gandrīz katrā kopā sanākšanā skanēja gan tautasdziesmas, gan populāro dziedātāju un grupu – Ievas Akurāteres, „Līvu”, „Opus pro” – izpildītās dziesmas  - „Manai tautai”, „Dzimtā valoda”, „Brīvību Baltijai”.



"Opus pro" "Brīvību Baltijai":
 http://www.youtube.com/watch?v=s1YuCDbMMnk&feature=related
Ieva Akuratere "Manai tautai":http://www.youtube.com/watch?v=BnjZVVgqqEU&feature=related
"Līvi" "Dzimtā valoda":http://www.youtube.com/watch?v=T_ySmwz94EQ

Tas bija laiks, kad lielu uzticību ieguva runātais un rakstītais vārds. Populāri kļuva radio un televīzijas raidījumi, īpaši TV raidījums „Labvakar”, laikraksti „Atmoda”, „Literatūra un Māksla”, žurnāls „Avots”. Lielas autoritātes bija inteliģences pārstāvji – Vizma Belševica, Māra Zālīte, Jānis Peters, Imants Kalniņš, Dainis Īvāns, Marina Kostaņecka, Mavriks Vulfsons, Ēvalds Valters, Džemma Skulme u.c. Ļaudis aktīvi iesaistījās politikā, apvienojoties organizācijās un grupās, kuras lika pamatus Latvijas valstiskuma atjaunošanai un vēlāk pārtapa politiskajās partijās. Jau tolaik iezīmējās uzskatu un viedokļu dažādība, taču vienā jautājumā vairums bija vienisprātis – Latvijai jākļūst brīvai un neatkarīgai.
Pārmaiņu sākums Baltijā
80. gados Padomju Savienība pārdzīvoja dziļu ekonomisku un politisku krīzi. Arvien redzamāka kļuva atpalicība no rietumvalstīm. Par ikdienas parādību bija kļuvis preču deficīts, rindas uz dzīvokļa saņemšanu, automašīnas vai mēbeļu iegāde. Daudzi cilvēki zaudēja motivāciju strādāt, jo par nopelnīto naudu tikpat  kā neko nopirkt nevarēja. Cilvēku dzīves līmeni un iespējas bieži noteica „sakari”, „blats” un „melnais tirgus”. Tomēr komunistiskās partijas nomenklatūras, padomju iestāžu darbinieki, tautas deputāti, darba pirmrindnieki, Lielā Tēvijas kara veterāni un citas priviliģētās personas varēja izmantot dažādas priekšrocības.
Padomju Savienība uzsāka dažādas kampaņas, piemēram, pārtikas programmas realizāciju, taču vēlamos rezultātus tas nedeva. Cilvēku attieksme pret Padomju Savienību kļuva arvien kritiskāka.
1985. gada martā stagnācijas periodu Padomju Savienībā pārtrauca jauna līdera izvirzīšana. Jaunais PSKS CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs uzsāka sociālisma sistēmas reformēšanu jeb perestroiku (pārkārtošanos jeb pārbūvi) un mudināja sabiedrību uz atklātumu (glastnostj), lai labāk noskaidrotu problēmas . Būdams pārliecināts par sociālisma stabilajām pozīcijām, M. Gorbačovs nenovērtēja sabiedrības patieso noskaņojumu un nespēja prognozēt, kādas būs demokrātisko pārmaiņu sekas. Iespēju atklāti runāt par problēmām un agrāk noklusētām vēstures jautājumiem izmantoja inteliģence. M. Gorbačovs
Baltijā, kura atradās PSRS sastāvā īsāku laiku nekā pārējās padomju republikas un kurai visu laiku bija ciešāki kontakti ar rietumvalstīm, atklātuma un pārbūves apstākļos drīz vien tika izvirzītas prasības pēc lielākas pastāvības, bet vēlāk – pēc pilnīgas neatkarības no PSRS.
Dainu kalns1985. gadā Latvijā pārmaiņas bija tikko manāmas. Jūlijā Turaidā atklāja Dainu kalnu, notika Padomju Latvijas 10. Dziesmu un deju svētki, kuru programmā dominēja padomju repertuārs. Gandrīz tajā pašā laikā trimdas baltiešu jaunieši organizēja Brīvības un miera braucienu Baltijas jūrā, pieprasot PSRS militāro spēku izvākšanu no Baltijas valstīm un neatkarības atjaunošanu. Oktobra beigās Latvijā plaši atzīmēja Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu.
1986. gada pavasaris atnāca ar avāriju Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Tā glābšanas darbos tika mobilizēti arī Latvijas iedzīvotāji.
Sākās sabiedrības aktīva pievēršanās politikai. 1986. gada jūlijā Liepājā tika nodibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa „Helsinki – 86.
Džeks MetloksSeptembrī Jūrmalā notika PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju tikšanās. Nevarēja noklusēt  amerikāņu diplomāta Džeka Metloka paziņojumu Jūrmalā, ka ASV neatzīst inkorporāciju PSRS.
Rudenī presē sākās kampaņa pret Daugavpils HES būvēšanu, populārajā radioraidījumā „Mikrofons” dziesmu aptaujā visvairāk balsu ieguva grupas „Līvi” dziedātā dziesma „Dzimtā valoda”. Arvien drošāk publiskos pasākumos izskanēja nacionālā tēma – valoda, vēsture un kultūra. Vides aktīvisti uzsāka plašu protesta kampaņu pret iecerēto metro celtniecību Rīgā, jo tas bija saistīts ar darbaspēka ievešanu no citām republikām.


Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs 1989. gadā
Pamatnācijas īpatsvars republikas iedzīvotāju vidū 1989. gadā
Latvijā latvieši – 52%
Igaunijā igauņi – 61%
Lietuvā lietuvieši – 79,6%
 
1987. gada notikumi aktivizēja plašas iedzīvotāju masas. Jaunas vēsmas ekonomiskās attīstības virzienā atspoguļojās PSRS valdības lēmumos par kooperatīvu veidošanu un individuālo darbu. Tie rosināja saimnieciskās darbības aktivitāti, iniciatīvu un ieinteresētību sākt kaut ko jaunu. Savas vizītes laikā Rīgā M. Gorbačovs daudz runāja par reformu nepieciešamību.
Laikraksti un žurnāli pievērsās vēstures tēmām un skaidroja notikumus , par kuriem gadu desmitiem bija klusēts. Janvārī iznāca pirmais žurnāla „Avots” numurs. Kinoteātrī sāka rādīt Jura Podnieka dokumentālo filmu „Vai viegli būt jaunam?” (http://www.youtube.com/watch?v=1FZFQyIQ5dY), kas izraisīja lielu interesi par jaunatnes problēmām mūsdienās. Dzejnieka Imanta Ziedoņa vadībā darbu sāka Latvijas Kultūras fonds, kas veicināja kultūrizglītību, aktualizēja latviskās kultūrvides un tautas tradīciju saglabāšanu.
I. Ziedonis
Svarīgi!
Par Atmodas sākumu var uzskatīt grupas „Helsinki 86” organizēto ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa 14. jūnijā – 1941. gada deportācijas gadadienā.
Sākās tā sauktie Kalendāra nemieri – Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu atzīmēšana, kurā iesaistījās tūkstošiem cilvēku.
14. jūnija akcija pārsteidza varas iestādes, un dalībnieku tajā nebija daudz. Savukārt 23. augustam – Molotova Ribentropa parakstīšanas gadadienai – gatavojās abas puses – gan protestētāji, gan kārtības uzturētāji. Pie Brīvības pieminekļa notika sadursme ar miliciju. Vairāki mītiņa dalībnieki tika aizturēti. Tika uzsākta liela kampaņa presē, televīzijā un skolās, nosodot mītiņa dalībniekus. Tomēr ar laiku mītiņos un demonstrācijās iesaistījās arvien vairāk dalībnieku, varas iestādes kļuva piekāpīgākas. Vēsturisko notikumu skaidrošana pakāpeniski daudziem cilvēkiem lika mainīt savus uzskatus un nostāties to aktīvistu pusē, kuri aicināja uz 
Latvijas lielākas patstāvības iegūšanu PSRS sastāvā.

Atsauce:
http://i2.ifrype.com/gallery/c8e2734f62b7f42feba634f5eb8f0df3/838/412/v1/l_112838412.jpg
http://www.kasjauns.lv/lv/bildes/Latvija/19.10/Gorbijs.jpg
http://www.viss.lv/dati/turaida/parks_4997.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/1/12/Metloks.jpg
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Latvija 20. gadsimtā", Zvaigzne ABC, 2006., 154.lpp.
http://foto.lu.lv/HI-RES/arhiivs/1999/k_novembris/lv_inst/56_021.jpg
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Latvija 20. gadsimtā", Zvaigzne ABC, 2006.