Mūsdienu sabiedrībai raksturīgā valodu un kultūru daudzveidība ir veidojusies un attīstījusies ilgā laika posmā dažādu apstākļu ietekmē. Cilvēki pamet savas mājas un dodas svešumā ekonomisku, politisku, reliģisku un citu iemeslu dēļ.
Trimda, emigrācija – brīvprātīga vai piespiedu izceļošana uz citu valsti; kādā valstī dzīvojošu trimdinieku, emigrantu kopums.
Jau 19.gs. sākumā zemnieku nemieru dalībniekus sāka izsūtīt uz Sibīriju, kur pamazām veidojās vairākas katordznieku nometnes.
Plaša latviešu emigrācija sākās 19. gadsimta vidū, kad simtiem latviešu ģimeņu izceļoja uz citām Krievijas guberņām, lai savā īpašumā iegūtu "apsolīto zemi", kas Latvijā tolaik bija nopērkama vai rentējama par nesamērīgi augstu un lielai daļai lauku iedzīvotāju nepieejamu cenu.
19.gs. beigās Ziemeļamerikā pirmās lielākās latviešu ieceļotāju grupas pārsvarā bija strādnieki un amatnieki. Dienvidamerikā latviešu zemkopjus vilināja iespēja par nelielu samaksu iegūt īpašumā zemi. Vairums ieceļotāju Brazīlijā bija baptisti, viņi centās turēties kopā un saglabāt latvietību. Latvieši apmetās kolonijās, no kurām lielākās bija „Nova Odesa”, „Palma” un „Vārpa”, un nodarbojās ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi.
Bēgļi Rēzeknē. 1920. gads
Vēlāk daudzi 1905. gada revolūcijas aktīvie dalībnieki tika izsūtīti uz Krieviju vai emigrēja uz ASV vai Rietumiem.
Pirmā pasaules kara laikā Latviju atstāja desmitiem tūkstoši bēgļu. Vairāk nekā 150 000 latviešu arī pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanas palika Padomju Krievijā.
20. – 30. gados emigrācija no Latvijas bija neliela, galvenokārt uz ASV un Brazīliju.
Otrā pasaules kara laikā tūkstošiem cilvēku kļuva par komunistiskā un nacistiskā terora upuriem, kā arī neatgriezās no frontes. Kara beigu posmā aptuveni 250 000 cilvēku devās bēgļu gaitās. Rietumos nokļuva arī Vācijas armijā un darba dienestā iesauktie. Vienlaikus ar latviešiem savu zemi atstāja arī daudzi tūkstoši lietuvieši un igauņi.
Pēc kara daudzi Latvijas bēgļi atrada patvērumu Rietumvācijā (120 00), Zviedrijā (6000), Austrijā (3000) un Dānijā (2000). Sākumā viņi mitinājās bēgļu nometnēs ANO Bēgļu palīdzības organizāciju aprūpē, vēlāk, sākot ar 1947. gadu, izklīda pa dažādām valstīm.
20. gs. vidū lielas emigrantu grupas ieceļoja ASV (90 000), Kanādā (20 000), Austrālijā (20 000), mazāk citās Eiropas un Dienvidamerikas valstīs. Vācijā palika aptuveni 10 000 un Zviedrijā – 5000 latviešu emigrantu.
Bēgļi iekļāvās savas mītnes zemes sabiedrībā, bet vienlaikus centās saglabāt latvietību un aktīvi interesējās par Latvijā notiekošo. Trimdā piedzima un uzauga vairākas latviešu paaudzes.
Dzīvojot demokrātiskajā sabiedrībā, trimdiniekiem bija iespēja dibināt savas organizācijas un protestēt pret padomju okupācijas režīmu Baltijas valstīs. 80. – 90. gadu mijā Rietumu latvieši aktīvi atbalstīja Latvijas neatkarības atjaunošanu, daudzi arī iekļāvās tās politiskajā un saimnieciskajā dzīvē. Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas daļa trimdinieku atgriezās dzimtenē.
Lai gan mūsdienās ir izzuduši politiskie motīvi, latviešu diaspora joprojām pastāv.
Diaspora – kādas tautas, etniskas vai reliģiskas grupas daļa, kas atrodas ārpus zemes, kurā tā cēlusies.
Viņiem pievienojas jauni izceļotāji, kuri dodas darba, izglītības un materiālās labklājības meklējumos galvenokārt uz ES valstīm un ASV. Tagad vismaz 1/10 daļa latviešu dzīvo ārpus Latvijas.
Latvieši pasaulē 20. gs. beigās
Latvieši pasaulē 20. gs. beigās
Mūsdienās dažādās pasaules valstīs dzīvo:
- 500 000 lietuviešu
- 200 000 latviešu
- 150 000 igauņu