Teorija

Pirmais pasaules karš bija vispasaules konflikts, kas ilga no 1914. līdz 1918. gadam. Karš notika starp Sabiedrotajiem Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē.
szene-erster-weltkrieg-t11370.jpg
 
Pirmajā pasaules karā pakāpeniski iesaistījās visas lielvalstis. Tas bija karš par ietekmi Eiropā un pasaulē. Karš izmainīja Eiropas politisko karti. Sabrūkot impērijām, radās jaunas nacionālas valstis, arī Latvija.

Latvieši Austrumprūsijā
Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā.
 
Krievija iesaistījās karā kā Balkānu slāvu tautu aizstāve. Galvenais iemesls bija pašas Krievijas intereses Balkānos. Ar iesaistīšanos karā cara valdība cerēja panākt iekšējo saliedētību impērijā.
 
Šajā laikā daudzi latvieši tika mobilizēti armijā un nonāca frontē. Lielākā daļa tika nosūtīti uz Austrumprūsiju, kur krievi cieta neveiksmi, zaudējot daudz karavīru. Latvieši krievu armijā neveidoja nacionālās daļas. Daudzi latviešu karavīri krita pie Mazuru ezeriem un Augustovas mežos Polijā. Precīzu ziņu par bojāgājušajiem nav, bet to skaits varētu būt ap 25 000. Tie bija vislielākie latviešu karavīru zaudējumi Pirmajā pasaules karā.
 
Vācu armija ienāk Latvijas teritorijā
1914.g. vasarā Baltijas guberņās norisinājās mobilizācija. Tautā pieauga pretvācu noskaņojums.
Svarīgi!
1915. gada maijā vācu armija ienāca Latvijas teritorijā.
 
ff.jpg
Vācu karaspēka iebrukums Latvijas teritorijā 1915. gadā.
 
gggg.jpg
 
Tomēr Krievija nebija gatava vāciešu ienākšanai Latvijas teritorijā. Vācu armija no Lietuvas tuvojās Jelgavai, kur vācieši tika apturēti pateicoties galvenokārt zemessargiem – gandrīz tikai no latviešiem saformētajiem Daugavgrīvas cietokšņa apvienoto darba rotu bataljoniem. Zemessargi bija paredzēti nocietinājumu būvēšanai, bet negaidītais vāciešu uzbrukums spieda krievu virspavēlniecību sūtīt tos kaujā.
 
1915. gada 7. maijā tika ieņemta Liepāja. Jūlijā ar papildspēku palīdzību vāciešiem izdevās ieņemt Kurzemi, Zemgali, Sēliju un sasniegt Daugavas un Rīgas robežu. Frontes līnija nemainījās aptuveni 2 gadus.
Svarīgi!
Kurzeme un Zemgale nonāca vācu varā, bet Vidzeme un Latgale krievu varā.
 
Latviešu bēgļi
Krievija darīja visu, lai panāktu iedzīvotāju un materiālo vērtību izvešanu no teritorijām, kuras apdraudēja vācu okupācija. Labības un kartupeļu stādījumus bēgļiem pavēlēja iznīcināt. Frontes joslā krievu karaspēks nodedzināja mājas. Daudzus ar varu piespieda doties bēgļu gaitās. Krievijas cars izdeva pavēli atstāt dzimtās mājas visiem 18 - 45 gadus veciem vīriešiem. Avīzēs tika publicēta pretvācu propaganda. Ar to tika panākts, ka Kurzemi un Zemgali atstāj gandrīz pus miljons bēgļu.
Svarīgi!
Rīgas evakuācija sākās 1915.g. jūlijā. Iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājās par 50%.
Evakuēja ne tikai strādniekus un rūpnīcas iekārtas, bet arī pieminekļus. (1920.g. pēc miera līguma ar Padomju Krieviju izdevās atgūt tikai daļu iekārtu.)
 
Lielākā daļa bēgļu atstāja dzimteni bez iztikas līdzekļiem. Mantu un lopus daudzi zaudēja ceļā. Krievijas teritorijā bēgļi mitinājās stacijās vai klajos laukos pat ziemā. Netika organizēta palīdzība, jo Krievijas varas iestādes nebija gatavojušās šādai situācijai. Trūkumā un epidēmijās mira cilvēki, īpaši bērni un veci cilvēki.
Latviešu bēgļu inteliģence sāka organizēt pašpalīdzību. Tika dibinātas bēgļu apgādes organizācijas.
Svarīgi!
1915.g. Pēterburgā tika izveidota  Latviešu Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja 25 cilvēku sastāvā, kura apvienoja aptuveni 260 bēgļu organizācijas.
Tā uzturēja bēgļu patversmes, 54 skolas, 25 slimnīcas un izsniedza pabalstus, pārtiku un apģērbu. Par organizācijas priekšsēdētāju kļuva Vilis Olavs, bet par vietniekiem – Jānis Čakste un Arveds Bergs.
 
Vilis_Olavs.jpg
Vilis Olavs
 
Daudzi no bēgļu organizāciju vadītājiem vēlāk kļuva par Latvijas valstsvīriem. Bēgļu lielākā daļa atgriezās dzimtenē pēc tam, kad Latvijas Republika noslēdza mieru ar Padomju Krieviju.
 
Pārvācošana
Okupētajā Kurzemē vācieši bija paredzējuši veikt kolonizāciju, ko atbalstīja baltvācu muižnieki. Vietējiem tika uzliktas nodevas un klaušas. Sākās pārvācošana. Skolās mācības notika tikai vācu valodā. Tika izcirsti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas meži, ko izmantoja nocietinājumu būvēm. Bija plānots Kurzemē izmitināt tūkstošiem vācu ģimeņu, atdot tiem bēgļu gaitās devušos latviešu saimniecības, kā arī piešķirt tiem trešdaļu muižu zemju.
 
Atsauce:
http://www.schulbilder.org/szene-erster-weltkrieg-t11370.jpg
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001, 43. lpp.
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/3/39/Vilis_Olavs.jpg
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.