Teorija

Svarīgi!
Latviešu strēlnieki bija Krievijas impērijas armijas no latviešiem komplektēts militārs formējums 1. pasaules kara laikā.
Kopumā astoņos strēlnieku bataljonos dienēja aptuveni 40 000 kareivju.
 
Latviešu strēlnieku bataljonu izveide
Latvijā bija iznīcināti sējumi, nodedzinātas mājas. Daudzi latvieši bija devušies bēgļu gaitās. Latviešu inteliģence saprata, ka Vācijas uzvara Pirmajā pasaules karā būtu latviešu iznīcība. Kaut gan latvieši neieredzēja ne vācu muižniekus, ne krievu ierēdņus, toreizējā situācija Krievijas uzvara šķita labāka, jo tad bēgļi varētu atgriezties mājās. Latvieši cerēja iegūt autonomiju - nelielu patstāvību Krievijas valsts ietvaros.
 
ZS_K_2.jpg
 
Ideju par savu kaujas vienību radīja:
  1. krievu armijas neveiksmes kara pirmajā gadā;
  2. senais naids pret vāciešiem;
  3. Daugavgrīvas zemessardzes bataljonu panākumi.
 
Kaut arī pret bataljonu izveidi bija ietekmīgi cilvēki cara galmā, tomēr 1915. g. 19. jūlijā (1. augustā) Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis M. Aleksejevs izdeva pavēli formēt bataljonus.
 
Pēc Krievijas valsts domes deputātu J. Goldmaņa un J. Zālīša iniciatīvas tika izveidota Latviešu strēlnieku bataljonu organizēšanas komiteja 15 cilvēku sastāvā. Tika publicēts K. Skalbes sarakstītais uzsaukums „Pulcējieties zem latviešu karogiem”. Iestāties bataljonos varēja brīvprātīgie no 17 gadu vecuma, kas vēl nebija iesaukti dienestā vai arī jau dienēja citās karaspēka daļās.
 
Līdz 1915.g. beigām tika saformēti 8 bataljoni: Daugavgrīvas, Rīgas, Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Tukuma, Bauskas, Valmieras bataljons. Tērbatā (Tartu) izveidoja rezerves bataljonu.
 
DSC_4972.JPG
Viens no latviešu strēlnieku bataljonu karogiem. 
 
Latviešu strēlnieki atšķīrās no Krievijas armijas karavīriem, jo tiem bija:
  1. teicama stāja;
  2. pēc auguma šūti formas tērpi;
  3. savi karogi, dziesmas un nozīmes;
  4. savi literārie pulciņi, orķestri, teātri un avīzes.
  
Starp komandieriem un ierindniekiem pastāvēja cilvēciskas attiecības. Tiem bija augstas kaujas spējas, jo strēlnieki cīnījās par savu zemi. Latviešu strēlnieki stiprināja tautas nacionālo pašapziņu.
 
Strēlnieku rindās bija arī gleznotāji Jāzeps Grosvalds, Kārlis Baltgailis, Niklāvs Strunke, rakstnieki un dzejnieki Aleksandrs Grīns, Edvarts Virza, Kārlis Skalbe u.c.
Strēlnieku cīņas Rīgas frontē
Strēlnieku bataljonu apmācība 1915. gada rudenī noritēja sasteigti. Iesākumā visiem pat nepietika apavu, formu un ieroču, tomēr brīvprātīgo noskaņojums bija pacilāts, jo bija radusies iespēja izcīnīt brīvību.
 
DSC_4969.JPG
Brīvprātīgais pirms došanās uz fronti
 
1915. g. oktobrī naktī uz fronti tika nosūtīts jaunizveidotais un nepietiekami apmācītais I Daugavgrīvas bataljons, lai apturētu vāciešu uzbrukumu pie Rīgas. Šajā bataljonā vairākums bija 17 - 18 gadus veci strādnieku puiši. Pirmajā kaujā bija 3 kritušie, kurus apglabāja Rīgā, blakus Meža kapiem. Vēlāk tur tika guldīti vēl simtiem kritušo. Izveidojās Brāļu kapi.
 
Rudens kaujās īpaši izcēlās kapteiņa Frīdriha Brieža vadītā rota, kas piespieda atkāpties vienam vācu bataljonam.
 
colonel_briedis.jpg
Frīdrihs Briedis
 
Cīņās iesaistījās arī 2. Rīgas un 3. Kurzemes bataljons, sakaujot vāciešu pie Slokas un Ķemeriem. Par strēlnieku panākumiem sāka runāt visā Eiropā.
 
1915. g., kad vācieši zaudēja cerību ieņemt Rīgu, tie izveidoja aizsardzības pozīcijas. Rezultātā frontes līnija nemainījās aptuveni 2 gadus.
 
1916. gada pavasarī visi 8 strēlnieku bataljoni atradās Rīgas frontē. Strēlniekiem izdevās pārraut vācu fronti, bet krievu pulku neveiksmju dēļ tālāki uzbrukumi nenotika. Jau šajā kaujā parādījās komandiera Radko Dimitrijeva neizlēmība un neprasme vadīt vīrus, kas vēl jo labāk parādījās Ziemassvētku kaujās.
 
"Nāves salas" aizstāvēšana
"Nāves sala" — agrāk pussala, 3 km gara un 2 km dziļa nocietināju pozīcija Daugavas kreisajā krastā pretī Ikšķilei, tagad sala Daugavas kreisajā piekrastē.
1915. g. rudenī Krievijas karaspēkam atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās pussalas attekā. Šos ierakumus pakāpeniski paplašināja un izveidoja par stipru, diviem bataljoniem piemērotu placdarmu. No trim pusēm to apņēma vācieši , bet no ceturtās – Daugava. Krievi šo pozīciju vēlējās nosargāt, jo no turienes bija izdevīgi uzbrukt vācu frontei.
 
1916. g. aprīlī 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja palīgā krievu vienībām aizstāvēt šo placdarmu. Nocietinājumi tika apšaudīti dienu un nakti.
Svarīgi!
Šeit 1916.g. 25. septembrī notika vācu armijas gāzu uzbrukums. Aizsargājot šo placdarmu, abi latviešu bataljoni zaudēja 167 karavīrus, tāpēc strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu.
1924. gada 27. jūlijā valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Tā autors bija Eižens Laube. Tas bija Latvijā pirmais Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis.
 
pieminnavess-225x300.jpg
Piemineklis "Nāves salā" kritušajiem
 
Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanas pussala izveidojusies par salu.
 
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija bija latviešu strēlnieku cīņas Krievijas armijas sastāvā ar vāciešiem no 1917. g. 5. janvāra līdz 11. janvārim purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu.
1916. g. beigās strēlnieku bataljonus sāka papildināt. Katrā bataljonā 4 rotu vietā izveidoja 8 rotas un tos pārdēvēja par pulkiem. Pulkus apvienoja brigādēs.
 
 
Krievu virspavēlniecība plānoja lielu uzbrukumu, kurā kā galveno triecienu tika paredzēts izmantot strēlniekus. Purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu, notika uzbrukums vācu spēkiem. Krievija bija izvirzījusi mērķi – atbrīvot Jelgavu, veiksmes gadījumā visu Zemgali un Kurzemi.
 
Uzbrukums notika 23. decembrī (5. janvāris) 5:00 no rīta, kad vācieši to vismazāk gaidīja. Tika pārrauta vācu fronte, bet tālāki uzbrukumi nenotika, jo krievu virspavēlniecība nebija sagatavojusi papildspēkus. Divas diennaktis stiprā salā (pat līdz – 35 grādi) strēlnieki aizstāvēja savas iekarotās pozīcijas.
 
220Strelnieki.jpg
 
25. decembrī sākās uzbrukums Ložmetējkalnam. Tika sagūstīti aptuveni 1000 vāciešu.
 
Ziemassvētku kaujās pirmo reizi piedalījās visi astoņi Latviešu strēlnieku bataljoni. Ziemassvētku kaujas atnesa latviešu strēlniekiem pasaules slavu, kā arī milzīgus zaudējumus. Latviešu strēlnieku rindas saruka par vairāk nekā trešdaļu (latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9000 kareivju). Kārtējo reizi pierādījās, ka cara ģenerāļi savu iegribu vai vienkārši untuma dēļ brīvi izrīkojās ar, viņuprāt, bezvērtīgajām kareivju dzīvībām. Ziemassvētku kaujas priekšvakarā izvirzītais sauklis par Jelgavas un Kurzemes atbrīvošanu bija izrādījusies tikai liekulīga frāze bez nopietna seguma.
 
Janvāra kauja
1917. gada 10. janvārī sākās Janvāra kauja. Tā ilga 11 dienas. Tās laikā vācieši centās atgūt Ziemassvētku kauju laikā zaudētās teritorijas, tomēr strēlniekiem izdevās nosargāt Ložmetējkalnu un ceļu uz Rīgu.
 
Ziemassvētku un Janvāra kaujās Krievijas armija zaudēja apmēram 26 000 kareivju, no kuriem 9000 bija strēlnieki - apmēram trešā daļa no visiem strēlnieku spēkiem. Ziemassvētku kauju neveiksmīgā vadība, strēlniekos radīja aizvien lielāku neapmierinātību ar Krievijas cara armijas vadību.
 
Kaujas pie Mazās Juglas
Pēdējās varonīgās kaujas strēlnieki izcīnīja 1917. g. augustā pie Mazās Juglas.
 
1917. g. vidū revolūcijas iespaidā Krievijas armijā bija iestājies sabrukums. Visā Rīgas - Daugavpils frontē sākās atkāpšanās. Tikai pateicoties strēlnieku cīņām pie Mazās Juglas, krievu armija nenokļuva vācu aplenkumā un varēja droši atkāpties. Liela daļa latviešu strēlnieku kopā ar krievu armiju atkāpās uz Krieviju.
 
Atsauce:
http://www.la90.lv/files/sadalas/images/ZS_K_2.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvie%C5%A1u_str%C4%93lnieki
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai II", Zvaigzne ABC, 2000, 18. lpp.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai II", Zvaigzne ABC, 2000, 17. lpp.
http://skyforger.lv/CMS/modules/EReditor/jscripts/tiny_mce/plugins/filemanager/files/ikonas/colonel_briedis.jpg
http://www.atputasbazes.lv/images/userfiles/blog/2009/11/pieminnavess-225x300.jpg
http://www.aprinkis.lv/_upload/pictures/407048/220Strelnieki.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/N%C4%81ves_sala
J. Freibergs "Jauno laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.