Teorija

Pēc asiņainajām ziemas kaujām latviešu strēlnieku pulki skaitliski atjaunojās - atgriezās ievainotie, kā arī nāca klāt strēlnieki no rezerves pulka.
 
Krievijā bija notikusi Februāra revolūcija (martā) un cara varas vietā izveidojās Pagaidu valdība. Latvijā dibinājās jaunas partijas, veidojās jaunas pašvaldības.
 
Revolūcijas iespaidā Krievijas armijā bija iestājies sabrukums.
 
Svarīgi!
1917. gada 27. martā latviešu strēlnieku pulku delegāti pulcējās kongresā, kurā ievēlēja Latviešu strēlnieku pulku deputātu padomes izpildu komiteju, ko dēvēja par Iskolastrelu.
Tajā vairākumā bija boļševistiski noskaņotie strēlnieki, kuru lozungs bija „Nost ar karu!” Kara izbeigšanai viņi aicināja brāļoties ar vāciešiem (mainīties ar cigaretēm, pārtiku un tamlīdzīgi). 
 
DSC_4975.JPG
Brāļošanās Rīgas frontē
 
1917.g. 11. - 12. augusts tika nodibināts Iskolats.
 
Iskolats bija Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja, pirmais latviešu veidotais valstiskais veidojums mūsdienu Latvijas teritorijā 12 locekļu sastāvā.
 
1917. g. augusta beigās Rīgas frontē esošās sabrāļojušās vācu vienības tika nomainītas, lai sāktu jaunu uzbrukumu. Vācu armija draudēja aplenkt Rīgu, dezorganizētais krievu karaspēks atkāpās un to vietā sūtīja latviešu strēlniekus, kuri ieņēma aizsardzības līniju pie Mazās Juglas. Vairākas dienas strēlnieki aizstāvējās pret pārspēku. Šī varonīgā cīņa ļāva izglābties no ielenkuma krievu 12. armijai. Smagas cīņas bija jāiztur 5. Zemgales pulkam, ko komandēja pulkvedis J. Vācietis. Zemgaliešu pulks saruka par 75%. 
 
Rezultātā vācieši ieņēma Rīgu, bet tālāku uzbrukumu neturpināja, jo vajadzēja papildspēkus Rietumu frontē.
 
Sarkanie strēlnieki
Svarīgi!
1917. g. beigās latviešu strēlnieki tika apvienoti latviešu korpusā, ko pārdēvēja par divīziju. Par tās komandieri iecēla pulkvedi J. Vācieti.
Šajā korpusā palika boļševikiem uzticīgie strēlnieki, kuriem bija nozīmīga loma padomju varas nosargāšanā Krievijā.
Jukums Vācietis bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, pirmais Sarkanās armijas virspavēlnieks.
aeb4e82869bc32f0338b8f397d5d20aa.jpg
Jukums Vācietis
 
Iemesli, kādēļ strēlnieki atbalstīja boļševikus:
  •  
Viņi atcerējās 1905. gada revolūcijas nežēlīgo apspiešanu;
  • Latvijā bija plašs atbalsts sociālistu idejām;
  • Boļševiki solīja atzīt Latvijas neatkarību.
  •  
    (1919. g. strēlnieki kopā ar Sarkano armiju iebruka Latvijā, lai nodibinātu padomju varu, taču pēc pāris mēnešiem cieta sakāvi.
    Pēc Latvijas - Krievijas miera līguma noslēgšanas 1920. g. vairāk nekā 11 000 sarkano strēlnieku atgriezās Latvijā. Daļa strēlnieku palika padomju Krievijā, kur ieņēma dažādus augstus amatus PSRS. Lielākā daļa šo cilvēku 1937. - 1938. g. tika arestēti un nošauti Staļina Lielajā Tīrīšanā virsnieku korpusa tīrīšanas ietvaros.)
     
    Baltie strēlnieki
    1917.g. starp Februāra un Oktobra revolūciju, kad latviešu strēlnieku pulkos darbojās sarkanie aģitatori, liela daļa strēlnieku saglabāja neitralitāti vai bija pret boļševiku idejām. Dažos no pulkiem (piemēram, 1.Daugavgrīvas pulkā, pulkveža F.Brieža vadībā) tika pārstrukturētas rotas un izveidotas vienības, kuras nebija komunistisko ideju ietekmē. Daudzi virsnieki (F.Briedis, K.Goppers, R.Bangerskis u.c.) atstāja lielinieku ideju pārņemtos pulkus. Viena daļa aktīvi iesaistījās cīņā pret sarkanajiem.
    Svarīgi!
    Pirmā pasaules kara rezultātā 1918.g. Vācijai izdevās okupēt visu Latvijas teritoriju, izņemot Latgali.
     
    Pirmā pasaules kara upuri
    Untitled.jpg
     
    Atsauce:
    G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai", Zvaigzne ABC, 2001., 24. lpp.
    http://dic.academic.ru/pictures/wiki/files/1042/aeb4e82869bc32f0338b8f397d5d20aa.jpg
    G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai", Zvaigzne ABC, 2001., 14. lpp.
    http://www.vesture.eu/index.php/Iskolata_republika
    http://www.vesture.eu/index.php/Iskolats
    J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.