Teorija

Vācu okupācija Latvijas teritorijā
1918. gada februārī vācu karaspēks ieņēma Latviju, Krievijai nācās atkāpties.
 
1918. gada 3. martā tika parakstīts Brestļitovskas līgums.
 
SovietDelegatesAtBrestLitovsk.jpg
Krievijas delegācija Brestļitovskas miera sarunās
Brestļitovskas miera līgums bija Brestā parakstīts līgums starp Centrālajām lielvalstīm un Krieviju.
Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību Pirmajā pasaules karā. Līguma rezultātā Padomju Krievijas valdība atteicās no tiesībām uz Latviju, izņemot Latgali.
 
Tā Latvijas teritorija, kuru vieno viena tauta, kultūra, politiskie un ekonomiskie mērķi, tika mākslīgi sadalīta trijās daļās starp divām valstīm.
 
Latvijas teritorijā aktivizējās baltvācu muižnieki, kuri cerēja izveidot Baltijas hercogisti, tomēr Vācijas sakāve Pirmajā pasaules karā tās plānus izjauca.
 
Rezultātā 1918. g. Latvijas teritorijā darbojās 3 politiskie spēki:
  1. Nacionālpatriotiskie (LPNP; Demokrātiskais bloks);
  2. lielinieciskie (boļševiki);
  3. provāciskie.
 
Tautas Padome
Vācijas sakāve Pirmajā pasaules karā radīja labvēlīgus apstākļus Latvijas valsts nodibināšanai. 1918. gada 11. novembrī tika noslēgts Kompjeņas pamiera līgums starp Vāciju un Sabiedrotajiem. Līdz ar to radās iespēja izveidot neatkarīgu Latvijas valsti.
Svarīgi!
Jau 1918. gada 11. novembrī Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs paziņoja, ka angļu valdība atzīst Latvijas neatkarību de facto (par notikušu).
Sākās sarunas starp LPNP un Demokrātisko bloku par darbības saskaņošanu šajā virzienā. Abas organizācijas nevarēja vienoties par valsts iekārtu jaunajā valstī. Sociāldemokrāti vēlējās iedibināt sociālistisku iekārtu, bet tā nebija pieņemama citām partijām.
Svarīgi!
Lai atrisinātu domstarpības starp LPNP un Demokrātisko bloku, tika nolemts dibināt jaunu latviešu tautas pārstāvniecības orgānu – Tautas padomi (TP). 
Līdz ar to Latviešu Pagaidu Nacionālā padome un demokrātiskais bloks iekļāvās Tautas padomē. TP dibināšana notika Rīgā 1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās tagadējā Krišjāņa Barona ielā. TP dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks ( Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists. Pēc okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts 1941. gadā.).
 
Margers_Skujenieks.jpg
Marģers Skujenieks
 
Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām.
Tautas padome līdz Satversmes sasaukšanai kļuva par augstāko varas orgānu Latvijā. Par tās priekšsēdētāju ievēlēja J. Čaksti, bet par tā vietniekiem – sociāldemokrātu M. Skujenieku un radikāldemokrātu G. Zemgalu
Svarīgi!
Par Pagaidu valdības Ministru prezidentu vienbalsīgi tika ievēlēts Zemnieku savienības izvirzītais kandidāts Kārlis Ulmanis.
Tika nolemts 1918. g. 18. novembrī pasludināt Latvijas valsts dibināšanu.
 
TP nebija tautas vēlēta pārstāvniecība, lai gan tās sastāvā bija daudz locekļu, kuri tika ievēlēti dažādās vēlētās institūcijās.
 
TP darbība ilga 18 mēnešus (no 1918. gada 17. novembra līdz 1920. gada 30. aprīlim). TP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 kopsēdes. TP kontrolēja Pagaidu valdības darbību. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Satversmes sapulce savu darbu sāka 1920. gada 1. maijā. Pirmajā Satversmes sapulces sēdē TP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja par TP pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies.
 
Latvijas Republikas proklamēšana
1918. gada 18. novembris  bija vēsa un apmākusies diena. II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagadējā Nacionālā teātra) priekšsēdētāja biedrs G. Zemgals (J. Čakste tobrīd nebija Rīgā) paziņoja, ka valsts vara Latvijā pāriet Tautas padomes rokās.
Svarīgi!
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās ( Kurzeme, Vidzeme, Latgale ), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata." Pirmo reizi kā valsts himna skanēja „Dievs, svētī Latviju!”
proklam-sepia.jpg
 
Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.
 
Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmajā valdībā bija viens ministrs vācietis. Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos.
Svarīgi!
Latvijas valsts tika pasludināta, bet reāli nepastāvēja, jo nebija ne noteiktas teritoriālās robežas, ne savas armijas, ne finansiālo līdzekļu.
Bija izpostīta zeme, sagrauta rūpniecība, iedzīvotāji izklīduši. Latvijas teritorijā joprojām atradās vācu okupācijas karaspēks. Joprojām liela ietekme bija lieliniekiem, kuri cerēja atjaunot padomju varu.
Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.
 
Atsauce:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/c/c4/SovietDelegatesAtBrestLitovsk.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/3/32/Margers_Skujenieks.jpg
http://neverendingsound.files.wordpress.com/2009/11/proklam-sepia.jpg?w=400&h=282
J. Freibergs „Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts”, Zvaigzne ABC, 2001.
Autoru kolektīvs, "Latvijas vēsture", Zvaigzne, 1992.i