Teorija

Svarīgi!
1721. gada 10. septembrī Somijas pilsētā Nīstadē sanāca miera konference. Starp Zviedriju un Krieviju tika noslēgts miera līgums.
Krievija ieguva kādreizējos Zviedrijas valdījumus pie Baltijas jūras – Vidzemi, Igauniju, daļu Karēlijas un salas – Hījumā, Sāmsalu un Vormsi. Somija palika Zviedrijai, kura bija zaudējusi savu valdošo stāvokli Baltijas jūras telpā un turpmākajā vēsturē nekad vairs nav uz to pretendējusi. Tas bija Zviedrijas kā jūras lielvalsts noriets. Baltijas jūras telpā sākās Krievijas kundzība, un Eiropas politikā pieauga Krievijas impērijas loma. Pēteris I pieņēma imperatora (ķeizara) titulu. Viņš gribēja iegūt varu arī pār Kurzemes hercogisti, kas palika Žečpospolitas aizbildniecībā.
 
Pēteris I vienu no savām brāļameitām Annu Ivanovnu izprecināja (uzspieda laulības) Kurzemes hercogam Frīdriham Vilhelmam. Hercogs bija lūdzis iespēju izvēlēties starp trim brāļameitām, bet lūgums, tāpat kā vēlēšanās redzēt nākamās sievas portretu, tika noraidīts. Laulības, pretēji Kurzemes hercoga gribai, notika Pēterburgā. Frīdrihs Vilhelms bija spiests pakļaut savas intereses Prūsijas un Krievijas gribai un politiskajiem plāniem. Ceļā no Pēterburgas uz Jelgavu 1711. gada 21. janvārī divus mēnešu pēc laulībām Frīdrihs Vilhelms mira. Kurzemes hercogistes tronī nāca Krievijas princese Anna, un hercogiste nokļuva Krievijas impērijas ietekmes zonā. 1730. gadā divas krievu aristokrātu dzimtas Dolgorukiji un Goļicini cerībā izveidot aristokrātisku oligarhiju izvirzīja Annu Krievijas cara tronī (1730-1740).
 
ads.jpg
Anna Ivanovna
 
Vidzemes liktenis veidojās citādi. 1710. gadā Vidzemes vācu muižniecība parakstīja kapitulācijas aktu, kas paredzēja, ka tiek saglabātas visas savulaik Polijas karaļa Sigismunda II Augusta dāvātās muižniecības privilēģijas. Krievijas cara administrācija atzina un līdz 19.gs. beigām respektēja valdošās kārtas – vācu muižniecības īpašās tiesības.
Svarīgi!
Faktiski Vidzeme jau no 1710. gada atradās Krievijas impērijas sastāvā. 1721. gadā noslēgtais Nīstades miera līgums šo faktu apstiprināja.
Zviedru kundzību nomainīja krievu kundzība.
 
Karš bija skāris visu Latvijas teritoriju – zviedru Vidzemi, Inflantiju (Latgali) un Kurzemes hercogisti. Karojošo valstu armijas bija izpostījušas zemi. Daudzi iedzīvotāji bija gājuši bojā mēra epidēmijā un aizvesti gūstā uz Krieviju. Gūstekņu vidū bija arī Alūksnes mācītāja Ernesta Glika ģimene. Viņa audžumeita Marta Skavronska vēlāk kļuva par Pētera I sievu un pēc viņa nāves valdīja Krievijā kā cariene Katrīna I.
 
Vidzeme ar Rīgu uz aptuveni 200 gadiem tika iekļauta Krievijas impērijā kā Vidzemes guberņa (Sākotnēji Vidzemi sauca par Rīgas guberņu, vēlāk ieviesa apzīmējumu Vidzemes guberņa, kuru no 1796. gada lietoja kā vienīgo oficiālo nosaukumu.). Saskaņā ar kapitulācijas noteikumiem vācu muižnieki nodrošināja savas tiesības gan politiskajā, gan saimnieciskajā dzīvē. Turpināja darboties Vidzemes landtāgs, tika atjaunotas muižnieku tiesības uz zviedru laikā reducētajām (atsavinātajām) muižām. Tika garantēta vācu valoda administrācijā un luterisms reliģiskajā dzīvē.
 
DSC_3840.JPG
Latvijas teritorija pēc Ziemeļu kara
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Lielais_Zieme%C4%BCu_kar%C5%A1
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Axel_Sparre_-_Karl_den_XII,_1682-1718,_kung_av_Sverige.jpg
http://kremlion.ru/files/praviteli/1227266706.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Stora_nordiska_kriget.jpg
http://www.s9.com/images/portraits/1019_Anna-Ivanovna.jpg
 S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
 S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003., 99.lpp.