Teorija

Svarīgi!
Līdzīgi kā Rietumeiropā, arī Kurzemes hercogistē, Vidzemes un Igaunijas guberņās 18. gadsimtā sāka izplatīties apgaismības idejas, kuru piekritēji bija sastopami gan mācītāju, gan muižnieku, gan birģeru vidū.
Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas, kā arī Vācijas apgaismības īpatnība bija tā, ka šeit liela nozīme bija luterāņu mācītājiem. Progresīvākie mācītāji savos sprediķos un rakstos sāka propagandēt  laicīgo zinātņu jaunākās atziņas. Apgaismotājus Baltijā satrauca dzimtbūšanas fakts un dzimtzemnieku beztiesiskais un ekonomiski smagais stāvoklis.
 
Ein_Vorkämpfer_der_Bauernbefreiung_in_Rußland.jpg
Grāmata par Johanu Georgu Eizenu
 
Viens no atklātākajiem un nesaudzīgākajiem dzimtbūšanas kritizētājiem bija Vācijā dzimušais teologs un publicists Johans Georgs Eizens (1717 – 1779). Savas dzīves laikā viņš kā mācītājs darbojās gan Vidzemes guberņas igauņu daļā, gan Kurzemes hercogistē. Eizens aicināja laukos ieviest naudas attiecības zemes rentē, būt iecietīgiem reliģijas jautājumos. Viņu uz Pēterburgu aicināja apgaismotā absolūtisma piekritēja cariene Katrīna II un uzdeva Eizenam sagatavot pamatojumu reformām Vidzemē.
Svarīgi!
Apgaismotais absolūtisms bija 18.gs. izveidojies absolūtās monarhijas modelis, kurā valdošais monarhs apvieno absolūto monarhiju ar reformām, kuras nodrošinātu valsts attīstību un uzplaukumu, un sabiedrības izglītošanu.
Apgaismības idejas izplatīja arī Augusts Hupels. Viņš ieteica muižniekiem būt humāniem un nepārspīlēt, sodot savus dzimtzemniekus.
 
Mācītājs Heinrihs Johans Jonnaus sarakstīja darbu par „verdzības vēsturi Vidzemē un Igaunijā", kurā viņš norādīja, ka latvieši un igauņi senatnē bijuši brīvi, taču vācu iekarotāji padarījuši viņus par vergiem un dzimtcilvēkiem. Jonnaus piekrita viedoklim, ka latvieši ir slinki un nolaidīgi, taču atšķirībā no muižniekiem, kuri uzskatīja, ka slinkums ir iedzimts, rakstīja, ka slinkums radies pašu muižnieku rīcības dēļ. Jonnaus neprasīja atcelt dzimtbūšanu, bet tikai uzlabot zemnieku stāvokli.
 
hupels.jpg
Augusts Vilhelms Hupels
 
stenders.jpg
Gothards Frīdrihs Stenders
 
broce.jpg
Johans Kristofs Broce
 
Skolotājs un valodnieks  Gothards Frīdrihs Stenders rūpējās par latviešu zemnieku izglītošanu un gādāja par grāmatām latviešu valodā.
Gothards Frīdrihs Stenders, saukts par Veco Stenderu, bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs.
Viņš apkaroja sholastiku pedagoģijā, mehānisku mācāmās vielas iekalšanu, prasīja, lai skolotāji un skolēni cenšas izprast apgūstamos jautājumus. Stenders savos rakstos atspoguļoja dzimtzemnieku smago stāvokli, bet aicināja viņus būt paklausīgiem. Arī Stenders vērsās pret latviešu folkloru, tautasdziesmas dēvēja par „blēņu dziesmām”.
 
Baltijas novadpētnieks Johans Kristofs Broce (1742 – 1823) nodarbojās ar Baltijas vēstures pētīšanu un etnogrāfisko ziņu vākšanu. Izcila nozīme ir Broces savāktajiem latviešu un igauņu tautas vēstures materiāliem, arhitektūras pieminekļu, tērpu, monētu, sadzīves ainu zīmējumiem un aprakstiem vairāk nekā 100 sējumos.
 
Milzīgu rezonansi izsauca publicista un rakstnieka Garlība Helviga Merķeļa (1769-1850) grāmata „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās”, kurā aprakstīts dzimtbūšanas radītais posts Vidzemē.
 
aaz.jpg
Garlībs Helvigs Merķelis
 
18. gadsimta vidū Rīgā, Jelgavā, Tallinā sāka darboties brīvmūrnieku ložas, kas lielu uzmanību veltīja indivīda garīgajai pilnveidošanai.
Brīvmūrniecība, arī masonu kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, kuras dalībniekus - brīvmūrniekus - vieno kopīgi morāles, ētikas, filozofijas, metafizikas principi un ideāli.
Brīvmūrnieka idejas proponēja (piedāvāja) arī Merķelis, viņš bija arī šīs ložas biedrs. Masoni atbalstīja izglītības sistēmu, uzturēdami speciālu mācību iestādi apdāvinātiem, bet trūcīgiem bērniem.
 
Atsauce:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/79/Schwartz,_johann-georg.gif
http://et.wikipedia.org/wiki/Pilt:August_Wilhelm_Hupel.jpeg
http://nekropole.lv/img/uploads/2011/06/Stenders.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Broce.jpg
http://vesture.eu/index.php/Apgaismotais_absol%C5%ABtisms
http://lv.wikipedia.org/wiki/Gothards_Fr%C4%ABdrihs_Stenders
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Garl%C4%ABbs_Mer%C4%B7elis.jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
V. Klišāns „Vēsture vidusskolai”, Zvaigzne ABC, 2003.g.