Teorija

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā. Kara rezultātā samazinājās Zviedrijas loma, bet krasi pieauga Krievijas loma Baltijas jūras reģionā.
Zviedrijas karaļa Kārļa XII ārpolitiskās aktivitātes (1699. gadā zviedru karaspēks iegāja Holšteinā) bija par ieganstu pretzviedru koalīcijas izveidošanai. Tā bija Dānijas, Žečpospolitas (Polijas-Lietuvas), tās sabiedrotās – Saksijas un Krievijas savienība pret Zviedriju. Krievijas cars Pēteris I līgumā ar Dāniju un Žečpospolitu uzņēmās saistības ne vēlāk kā 1700. gadā iesaistīties karā pret Zviedriju.
  • Polijai bija jāsāk uzbrukums Zviedrijā piederošajā Igaunijā un Vidzemē.
  • Dānijai bija jāuzbrūk zviedriem Holšteinā.
  • Krievijai – Karēlijā un Ingrijā.
Svarīgi!
Sākās cīņa starp Kārļa XII Zviedriju un Pētera I Krieviju. Karš ilga 21 gadu. 1700. gadā Kārlim XII bija 18 gadu, Pēterim I – 28 gadi.
FDFDF.jpg
Kārlis XII
 
VDGFD.jpg
Pēteris I
 
Veiksme sākotnēji bija Zviedrijas pusē.  1700. gadā vēlā rudenī krievi cieta smagu sakāvi pie Narvas. Krievu armija zaudēja visu savu artilēriju. Tika sakauta arī Dānija, kas bija spiesta piekrist vienpusējam miera līgumam. Kārļa XII karaspēks iegāja Žečpospolitā un piespieda Augustu II Stipro atteikties no Žečpospolitas karaļa troņa. Par Žečpospolitas karali ievēlēja Kārlim XII labvēlīgi noskaņoto Staņislavu I Leščinski.
 
1701. gadā zviedri okupēja Kurzemes hercogisti, kas bija Žečpospolitas aizbildniecībā, un paredzēja to iekļaut Zviedrijas valdījumos. Kārlis XII par Kurzemes gubernatoru iecēla Kārli Magnu Stuartu un vēlāk izcilu zviedru karavadoni Ādamu Ludvigu Lēvenhauptu. Kurzemes hercogiene ar dēlu Frīdrihu Vilhelmu atstāja Jelgavu un patvērās pie sava brāļa Prūsijas karaļa Frīdriha I Berlīnē. Viena no spožākajām Kārļa uzvarām bija Svētes kauja netālu no Mūrmuižas 1705. gadā pēc dažiem mēnešiem krievi no jauna ieņēma Kurzemes hercogisti.
 
1706. gada pavasarī stratēģisku iemeslu dēļ krievi Kurzemes hercogisti atstāja zviedriem. Tā Kurzemes hercogiste gāja no rokas rokā.
 
1708. gadā zviedri no Saksijas virzījās uz austrumiem. Pēteris I pavēlēja izpostīt Baltkrieviju, Latgali, Vidzemi un Kurzemes hercogisti, lai zviedriem nebūtu atbalsta punktu. Sakāve pie Narvas piespieda Pēteri I ķerties pie reformām. 1708. gada vasarā Kārļa XII armija sāka ofensīvu 2 virzienos - uz Pēterburgu un Mogiļovu-Maskavu. Karadarbība Pēterburgas virzienā bija neveiksmīga, tāpēc tālākā kara stratēģija tika mainīta.
 
1709. gadā, Ukrainas reģenta hetmaņa Mazepes pierunāts, Kārlis XII sāka uzbrukumu dienvidos – pie Poltovas Ukrainā. Poltovas kauju Kārlis XII zaudēja. Pats viņš, smagi ievainots, bēga uz Turciju, zviedru sauszemes armija tika gandrīz iznīcināta. Ar Poltovas kauju karš tomēr nebeidzās, tas turpinājās vēl 12 gadus.
 
gfgf.jpg
Poltovas kauja

1710. gadā, Francijas un Zviedrijas ietekmēta, Turcija bija uzsākusi karadarbību dienvidos pret Krieviju.
Svarīgi!
Ziemeļu kara otrajā posmā (1709 – 1721) par karadarbības centru kļuva Baltijas zemes.
1710. gadā Krievu karaspēks ieņēma Rīgu. No 1711. gada līdz 1716. gadam Zviedrijai tika atņemta zviedru Pomerānija (vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā).
 
1714. gadā Pēteris I iekaroja visu Somiju un Ālandu salas.
 
1718. gadā sanāca pirmā krievu-zviedru miera konference. Uz to pamudināja Kārļa XII nāve karagājiena laikā Norvēģijā 1718. gadā. Krievija pieprasīja visu Vidzemi, un konference izjuka. Krievu armija gatavojās invāzijai Zviedrijas teritorijā. Zviedrija bija zaudējusi visus savus valdījumus, izņemot pašas teritoriju. Šādā situācijā iejaucās franču un britu diplomātija, kas bija ieinteresēta saglabāt ziemeļos zināmu spēku līdzsvaru.
 
1721. gada 10. septembrī tika parakstīts Nīstades miera līgums, kā rezultātā Zviedrija atteicās no Ingrijas, Livonijas (Vidzemes), Igaunijas, Sāmsalas un Dagdas salas, tomēr uz laiku vēl saglabāja kontroli pār Somiju.
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Lielais_Zieme%C4%BCu_kar%C5%A1
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Axel_Sparre_-_Karl_den_XII,_1682-1718,_kung_av_Sverige.jpg
http://kremlion.ru/files/praviteli/1227266706.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Stora_nordiska_kriget.jpg
http://www.s9.com/images/portraits/1019_Anna-Ivanovna.jpg
 S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
 S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003., 99.lpp.