Teorija

Rīgas Latviešu biedrība ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868. gadā, likvidēta 1940. gadā un atkal atjaunota 1989. gadā.
Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir pati senākā oficiāli dibinātā latviešu organizācija pasaulē.
 
Latviešu biedrību dibināšanu mēģinājumi
Pirmie latviešu biedrības dibināšanas mēģinājumi notika 19. gadsimta 40. tajos gados toreizējā Jelgavas priekšpilsētā (Pārdaugavā) grāfa Kellera vadībā. Pārdaugavā latviešu īpatsvars bija sevišķi liels.

Ap 1860. gadu Pārdaugavas latviešu sabiedrība no jauna organizējās skolotāja Jura Caunīša un sabiedriskā darbinieka Kaspara Biezbārža vadībā, taču tie palika bez tālākām sekām.

Jauna iespēja dibināt latviešu biedrību radās 1868. gadā, kad Igaunijā bija neparasta neraža.
Svarīgi!
Pēc Ivana Himillera iniciatīvas un ar Rīgas birģermeistara Eduarda Heinriha Gustava fon Holandera atbalstu 1868. gada 2. martā tika nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem".
Palīdzības līdzekļu iegūšanai biedrība rīkoja koncertus, noturēja priekšlasījumus un ar lieliem panākumiem uzveda "Žūpu Bērtuli". Tā bija pirmā latviešu teātra izrāde Rīgā. Šīs biedrības darbošanās radīja apstākļus RLB izveidošanai, kurā tā vēlāk arī ieplūda.
 
Rīgas Latviešu biedrības izveidošanās
8.jpg
Rīgas Latviešu biedrības nams 1885. gada litogrāfijā
 
RLB dibināšanas iniciatori bija:
  1. ierēdnis Bernhards Dīriķis,
  2. arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis,
  3. rakstnieks, publicists un tautsaimnieks Rihards Tomsons.
 
Pirmās pulcēšanās protokols rakstīts J.F. Baumaņa dzīvoklī 1868. gada 16. augustā.
 
1868. gada 24. oktobrī Krievijas Iekšlietu ministrijā tika apstiprināti biedrības statūti.
 
1868. gada 22. novembrī sanāca dibinātāju pilnsapulce, kurā piedalījās vairāk nekā 100 jauno RLB biedru, kuri ievēlēja 36 runas vīrus. Savukārt tie no sava vidus par biedrības priekšnieku ievēlēja B.Dīriķi un par viņa biedriem R.Tomsonu un J.F.Baumani.
 
Biedrības galvenie mērķi sākotnēji bija:
  1. palīdzība trūkumcietējiem,
  2. derīgu zināšanu, "godīgas kārtības" un "gara apgaismošanas" izplatīšana starp Rīgas latviešiem.
 
Rīgas Latviešu biedrības darbība
Līdz 1914. gadam RLB bija gandrīz visu latvisko centienu aizsācēja, organizētāja un atbalstītāja. Biedrība sarīkoja un vadīja Vispārējos Dziesmu svētkus, kuri kļuva tradicionāli, veicinot tautas pašapzināšanos un muzikālās kultūras izaugsmi.
 
RLB karogā tika ierakstītie vārdi "stāvi stipri, strādā droši".
  
05.jpg
Rīgas Latviešu biedrības karogs
 
1868. gadā biedrībā sāka darboties pirmais latviešu teātris (uz tā bāzes 1919. gadā izveidojās Nacionālais teātris).
 
Pie RLB Zinību komisijas darbojās Derīgo grāmatu nodaļa, kura izdeva nozīmīgus izdevumus, ieskaitot pirmo Latviešu Konversācijas vārdnīcu četros sējumos. 1869. gadā biedrība uzcēla Katlakalnā pieminekli Garlībam Merķelim.
 
Rīgas Latviešu biedrībā:
  1. likti pamati Latvijas Universitātei un Mūzikas Akadēmijai, 
  2. savāktās kolekcijas ieplūda vēlāk dibinātajos Rīgas Vēstures un Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejos,
  3. Zinību komisijas paspārnē aizsāka darbu Zinātņu Akadēmija.
 
Latviešu kultūras vēsturē 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā gandrīz visi nozīmīgi veikumi saistīti ar Rīgas Latviešu biedrības darbu, tāpēc var teikt, ka tai bija noteicoša loma patstāvīgas valsts tapšanā.
 
Citāda loma RLB bija neatkarīgās Latvijas gados, kad muzejs, teātris un daudzas citas biedrības aizsāktās nozares pārgāja valsts pārziņā. Biedrības darbības mērogi sašaurinājās. RLB tapa par elitāru organizāciju. Tās namā pulcējās Rīgas augstākā sabiedrība, notika greznas balles un pieņemšanas.
 
RLB darbība tika pārtraukta 1940. gadā, sākoties padomju okupācijai. Biedrība tiek atjaunota 1989. gada 14. janvārī.
 
Atsauce:
http://www.rlb.lv/index.php?p=9120&lang=1509
http://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_Latvie%C5%A1u_biedr%C4%ABba
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 1999.g.