Teorija

Jaunlatviešu kustība bija Eiropas Apgaismības laikmeta atspulgs, to uzskata par latviešu tautas atmodas sākumu.
 
nnmm.jpg
Gustavs Braže
 
Svarīgi!
Latviešu inteliģences darbiniekus par jaunlatviešiem nosauca mācītājs Gustavs Braže, kurš izlasīja J. Alunāna dzejoļu krājumu "Dziesmiņas" un saskatīja tā antifeodālo raksturu. Viņš Alunānam piedēvēja jaunlatvieša vārdu, kas nozīmēja nemiernieku, dumpinieku.
Sākotnēji šis apzīmējums tika lietots ironiskā nozīmē. Vēlāk, kad jaunlatvieši pieņēmu šo nosaukumu, tā nozīme mainījās.
 
Diezgan skaidri var redzēt divu atšķirīgu jaunlatviešu virzienu izveidošanos un pastāvēšanu:
  1. viens Baltijas guberņās – Tērbatā un Rīgā,
  2. otrs Krievijā – Pēterburgā un Maskavā.
 
Abu jaunlatviešu virzienu kopējais mērķis bija cīņa par latviešu emancipāciju politiskajā un saimnieciskajā dzīvē: iegūt latviešiem ekonomiskās, tiesiskās, politiskās un patstāvīgas nacionālās kultūras tiesības, kas izpaudās 3 pamatprincipos: turība, izglītība, nacionālisms.
 
Jaunlatvieši kā jauna laikmeta pārstāvji par savas dzīves galveno uzdevumu uzskatīja darbošanos tautas labā un savas zināšanas atdeva tautas apgaismei. Nevar apgalvot, ka jaunlatviešu uzskatos nebūtu atšķirības, tomēr viņu publicistikā un praktiskā darbība apliecināja zināmas vispārīgas kopējas līnijas.
 
Reālajā dzīvē jaunlatvieši centās atrisināt galveno visas tautas kopējo problēmu - atbrīvoties no vācu virskundzības (viņi vērsās pret Baltijas vācu muižniecību, birokrātiju un tās privilēģijām, kā arī dzimtbūšanas atliekām).
 
Lai to paveiktu, bija jāveic trīs galvenie uzdevumi:
  1. jāizveido sava kultūra, kas būtu brīva no vācu muižnieku un garīdznieku ietekmes,
  2. saimnieciski jākļūst neatkarīgiem,
  3. jāiegūst juridiskā līdztiesība.
 
Agrārajā jautājumā viņi atbalstīja zemnieku zemes izpirkšanu ar ilgtermiņa līgumu palīdzību. Jaunlatvieši propagandēja tā saukto sīksaimniecību stabilitātes teoriju, kas balstījās uz uzskatu, ka, racionāli saimniekojot, arī nelielas saimniecības var būt ienesīgas. Jaunlatvieši orientējās uz latviešu tautas ekonomiskās dzīves kopību un tās nākotnes perspektīvām ar Krieviju.
 
Izglītība
Jaunlatvieši sevišķi pievērsās skolu politikas jautājumam, cenzdamies atbrīvot tās no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepiederot savai tautai. Jaunlatvieši uzsvēra, ka arī zemniekiem jāattīsta savs prāts, jāapgūst zināšanas, kas vajadzīgas, lai kļūtu par līdzvērtīgu sabiedrības locekli.
Svarīgi!
Saistībā ar izglītību jāatzīmē K. Valdemāra nopelns, 1864. gadā dibinot Ainažu jūras skolu. 
sfdfd.jpg
Ainažu 1. Jūras skola
 
Kultūra
Būtiskākais jaunlatviešu ieguldījums bija kultūras jomā — literatūrā, valodniecībā, teātra un tēlotāja mākslā, folkloristikā un mūzikā.
 
Jaunlatviešu idejas tautā tika nestas ar tā laika preses izdevumiem — "Mājas Viesis", "Sēta, Daba, Pasaule" un laikrakstu "Pēterburgas Avīzes".
 
Savām prasībām, ka latviešu tautai ir tiesības uz nacionālo kultūru, jaunlatvieši argumentus meklēja gan tautas vēsturē, gan domājot par tautas nākotni. Viņus spēcīgi ietekmēja G.Merķeļa raksti. Uzsverot, ka latvieši ir tauta ar savu senu kultūru, jaunlatvieši senatni idealizēja.
Svarīgi!
Jaunlatvieši lika pamatus latviešu nacionālajai literatūrai, no vācu baroniem un mācītājiem neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā - valodniecībai, folkloristikai, vēsturei, popularizēja filozofiju, dabaszinātnes, ģeogrāfiju, astronomiju, ekonomiskās zinātnes, lauksaimniecības zinātnes, tehniku u.c.
Viņi bija arī latviešu nacionālās grāmatniecības nodibinātāji.
 
19. gadsimta septiņdesmitajos gados latvju tautiskā kustība sasniedza savu augstāko pakāpi. Gadu desmita sākumā niknākās cīņas norisinājās latvju tautības skolu un valodas tiesību dēļ, bet septiņdesmito gadu beigās pirmo vietu ieņēma Baltijas pašvaldības jautājums. Jaunlatviešu prasības šai laikā tika izteiktas skaidrāk nekā jebkad.
 
Jaunlatvieši centās no latviešu tautas izveidot nāciju, kas viņiem arī izdevās. Tautiskā laikmeta nepilnā pusgadsimtenī mūsu tauta tiešām izveidojās par nāciju.
 
Atsauce:
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 1999.g.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunlatvie%C5%A1i
http://nekropole.lv/img/uploads/2011/07/BraseGustavs-LABR-AlksnisM-6-06.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs