Teorija

Krišjānis Valdemārs (1825. g. - 1891. g.) bija viens no latviešu nacionālās publicistikas veidotājiem, jaunlatviešu kustības aizsācējs, kurš aicināja latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai, celt nacionālo pašapziņu.
2.jpg
Krišjānis Valdemārs
 
Dzimis zemnieku ģimenē. 1840. gadā pabeidzis Lubezeres skolu, tad uzsācis darbu Sasmakā (tagad Valdemārpilī) par skolotāju. Vēlāk strādājis par skrīveri Ēdolē un Rundālē.
 
1854. gadā pabeidzis Liepājas ģimnāziju un uzsācis studijas Tērbatas universitātē, kur apguva valststiesības un tautsaimniecību Pēc universitātes beigšanas 1858. gadā strādājis Pēterburgā par Finanšu ministrijas ierēdni un Krievijas Ziemeļaustrumu laikrakstā "St.Petersburg Zeitung".
 
Laika posmā no 1862. gada līdz 1865. gadam izdeva laikrakstu "Pēterburgas Avīzes".
 
1864. gadā K. Valdemārs nodibinājis pirmo latviešu jūrskolu Ainažos.
 
1873. gadā pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā tika nodibināta pirmā jūrnieku biedrība. Viņš ir arī sastādījis pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu un panācis jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu.
 
Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Savācis neskaitāmas tautasdziesmas. Finansējis „Pēterburgas Avīzes”. Savās publikācijās uzstājies pret vācu muižnieku privilēģijām un feodālo iekārtu, sekmējot kapitālisma attīstību Latvijā.
 
K. Valdemārs:
  1. aicināja latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai,
  2. rosināja zemniekus iepirkt zemi un mājas,
  3. rosināja celt nacionālo pašapziņu.
 
Krišjānis Barons (1835. g. - 1923. g.) tiek saukts arī par Dainu tēvu, bija latviešu folklorists, rakstnieks, publicists un viens no spilgtākajiem jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.
3.jpg
Krišjānis Barons
 
K. Barons dzimis Struteles muižas (Tukuma rajonā) vagara ģimenē. No astoņiem bērniem Krišjānis ģimenē bija jaunākais. Kad zēnam bija septiņi gadi, nomira viņa tēvs. Pēc tēva nāves māte ar Krišjāni un citiem mazākiem bērniem pārcēlās dzīvot pie izprecētās meitas Kristīnes uz Dundagas pusi.
 
K. Barons pēc Ventspils reālskolas beigšanas mācījās Jelgavas ģimnāzijā. Vēlāk studējis matemātiku un astronomiju Tērbatas universitātē, kur iepazinies ar K.Valdemāru un J.Alunānu. Studiju laikā "Mājas viesī" publicēti viņa pirmie raksti par dabaszinātnēm un astronomiju.
 
1859. gadā sarakstīts darbs "Mūsu tēvzemes aprakstīšana" (Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas ģeogrāfija). Lai gan K.Barons studēja dabaszinātnes, viņu ļoti interesēja Baltijas vēsture, senas hronikas un etnogrāfija.
 
Bijis „Pēterburgas avīžu” līdzstrādnieks no 1862. līdz 1865. gadam.
  
Laikrakstā publicēti vairāk nekā 100 viņa rakstu, kuros iezīmējas dabaszinātniskā materiālisma uzskati. Turpinot Vecā Stendera sākto tradīciju, K.Barons apgaismības garā turpina cīņu pret aizspriedumiem un māņticību.
 
Apbedīts Rīgas Lielajos kapos. Viņam ir uzstādīts piemineklis Rīgā (Vērmanes dārzā).
Svarīgi!
Krišjāņa Barona mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautas dziesmu krājums „Latvju Dainas”, ko Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni.
Barons ir arī pētījis tautas dziesmu metriku.
 
Dainu skapis
Pēc "Pēterburgas Avīžu" likvidēšanas K.Barons sāka latviešu tautasdziesmu sistematizēšanas darbu, kas ilga 45 viņa mūža gadus.
 
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu un paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
 
Tautasdziesmas K. Barons sakārtoja pēc tautasdziesmu būtībai atbilstošas sistēmas - pēc cilvēka mūža ritējuma:
  1. cilvēka mūža ritums;
  2. ģimenes locekļi un viņu sadzīve;
  3. precību un kāzu dziesmas,
  4. laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve;
  5. bāriņi un sērdieņi;
  6. darbs;
  7. tikums u.c. 
 
Lai šo kārtojumu saglabātu un atvieglotu darbu, 1880. gadā Maskavā pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots tagad zināmais Dainu skapis. Līdz tam K.Barons tautasdziesmu kārtošanai izmantoja viņam pieejamās papirosu papīra kastītes.
 
Dainu skapim ir 70 atvilktnītes, katrai no tām ir vēl 20 sadaļas. Dainu skapī kopumā atrodas apmēram 268 815 lapiņas. Skapja lielākajās trīs atvilktnēs glabājas citi vērtīgi dokumenti – vēstules un Krišjāņa Barona iesāktais vārdu rādītājs. Oriģinālo Dainu skapi kopš 1940. gada glabā Latviešu folkloras krātuve (tagad – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts).
Svarīgi!
Kopš 2001. gada 4. septembra Dainu skapis ir ierakstīts pasaules kultūras sastāvdaļā – tas iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā kā latviešu garīgās kultūras simbols.
5.jpg
Dainu skapis
 
Dainu krājums ir viens no plašākajiem šāda veida vākumiem pasaulē. Tas ir kļuvis par latviešu filoloģijas, folkloristikas, tautas ētikas un estētikas pamatu
 
Atsauce:
http://www.kolkasrags.lv/uploads/images/Krisjanis_Valdemars.jpg
http://www.skolenam.lv/content/images/barons.jpg
http://www.lfk.lv/dainu_skapis_files/DS_5_72.jpg
http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/krisjanis-barons
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 1999.g.