Teorija

Juris Alunāns (1832.g. -  1864.g.) (latviešu "teātra tēva" Ādolfa Alunāna tēvabrālis) bija dzejnieks, publicists, valodnieks, sabiedrisks darbinieks, latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs un viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
  
6.jpg
Juris Alunāns
 
Dzimis kā sestais bērns bijušā skrīvera un Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas.
 
J. Alunāns mācījies Jelgavas apriņķa skolā. No 1848. gada līdz 1854. gadam ieguvis labu klasisko izglītību Kurzemes guberņas "Cildenajā ģimnāzijā" Jelgavā. Jau skolas laikā apguva krievu, vācu, grieķu, latīņu, franču, lietuviešu valodas.
 
1856. gadā viņš iestājās Tērbatas universitātes filoloģijas fakultātē.
 
Tērbatā Alunāns uzsāka aktīvu publicistiku un literāru darbu.
Svarīgi!
1856. gadā viņš izdeva dzejoļu krājumu "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas" (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām).
Alunāns gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā.
 
1861. gadā Alunāns pārcēlās uz Pēterburgu un tika uzņemts mežniecības institūtā.
 
1862. gadā Juris Alunāns piedalījās Krišjāņa Valdemāra izveidotā laikraksta "Pēterburgas Avīzes" tapšanā, tika izvirzīts par tās vadītāju, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ bija spiests atteikties.
 
1864. gada 18. aprīlī viņš mira. Apglabāts Lielvircavas kapos, kur 1902. gadā viņam uzcelts piemineklis.
 
Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās dzejas un literārās valodas attīstībā. Izveidojis aptuveni 500 jaunvārdus, no kuriem lielākā daļa ieviesās ikdienas valodā.
 
Laukos 19.gs. 70. gados par ievērojamu kultūras dzīves centru kļuva Piebalgas novads. Tajā darbojās brāļi Kaudzītes, A.Pumpurs. Ļoti intensīvs Vecpiebalgā bija skolotāja A.Kronvalda darbības laiks.
Atis Kronvalds (1837.g. - 1875.g.) bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
sfsf.jpg
Atis Kronvalds
 
Dzimis Krotes Lejasmiķos drēbnieka ģimenē. Mācījies Mazlāņu pagastskolā. Viņu pieņēmis audzināšanā Durbes mācītājs H. Ē. Katerfelds, kurš rūpējies par zēna turpmāko izglītošanu. Kronvalds mācījies Durbē privātskolā un Liepājas augstākajā apriņķa skolā. Ieguvis skolotāja tiesības, strādājis par mājskolotāju. 1860. gadā iestājies Berlīnes Universitātes Medicīnas fakultātē, bet līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis.
 
Aizstāvējis latviešu tautas tiesības, valodu un kultūru.
 
Mācījies Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos. Strādājis par Tērbatas Skolotāju semināra pedagogu, rakstījis mācību grāmatas, publicējis rakstus par valodniecību un pedagoģiju, izdevis "Nationale Bestrebungen"(Tautiskie centieni).
 
Kronvalds popularizējis vecvārdus, apvidvārdus un atvasinājis jaunus vārdus.
 
Piedalījies 1. vispārējos dziesmu svētkos, kuros uzstājies ar runām. Bijis spožs orators.
Fricis Brīvzemnieks (1846-1907) (īstā vārdā Fricis Treilands) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, zinātnieks, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.
zxzx.jpg
Fricis Brīvzemnieks
 
F.Brīvzemnieks mācījies Aizputes apriņķa vācu skolā, 1866. gadā beidzis mērniecības skolu Krievijā (Gorkos). Strādājot Maskavā, iepazinies ar K.Valdemāru, A.Spāģi un K.Baronu. K.Valdemāra rosināts, F.Brīvzemnieks sāka veidot krievu-latviešu-vācu vārdnīcu, kas iznāca 1872.gadā.
 
1869. gadā F.Brīvzemnieks Maskavas Dabaszinību, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības uzdevumā apceļoja Latviju, lai vāktu tautasdziesmas un  etnogrāfiskos materiālus.
 
1881. gadā F.Brīvzemnieks publicēja savāktās mīklas, sakāmvārdus un ziņas par tautas medicīnu.
 
1887. gadā viņš atgriezās Latvijā, kur līdz 1904. gadam strādāja par skolu inspektoru.
 
Pateicoties viņa centieniem, tika iedibinātas vairākas godalgas - par labāko dabaszinātņu mācību grāmatu un Reinberga prēmija par pētījumiem Latvijas vēsturē un etnogrāfijā. F.Brīvzemnieks tulkojis latviski vācu un krievu literatūras klasiķu darbus, darbojies skolu bibliotēku veidošanā.
 
Atsauce:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/4/4a/Alunans_Juris.jpg
http://nekropole.lv/img/uploads/2011/08/200px-Kronvalds.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Fricis_Br%C4%ABvzemnieks
http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=6538c94f-6394-4347-8f45-a0ff6b55c947&parentType=VirtualSchool&parentId=751
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 1999.g.