Teorija

Pārmaiņas 19. gadsimtā
19. gadsimts ar savām strauji notikušajām izmaiņām visās dzīves jomās nevarēja neskart  arī Latviju. Lai gan no pirmā acu uzmetiena mūsu dzimtene bija tikai neliela Eiropas province, tās tauta tiecās pēc tām pašām vērtībām, ko vēlējās citas Eiropas tautas. Latvieši gribēja būt saimnieki savā zemē.
 
Latvieši nebija noteicēji savā zemē. Ekonomiskā un politiskā vara piederēja Krievijas cara ierēdņiem un vietējai vācbaltu muižniecībai.
Svarīgi!
19. gadsimts atnesa latviešu zemniekiem brīvlaišanu.
Zemnieks kļuva personiski brīvs, iegūstot iespēju iepirkt zemi un mājas. Sāka veidoties saimnieki, kuru dzīve un labklājība bija atkarīga no pašu uzņēmības.
 
Sākot ar 19. gs. 30. gadiem, daļa brīvlaisto devās un pilsētām. Strauji auga Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju skaits (1800. gadā Rīgā dzīvoja 27 894 cilvēki, bet 1867. gadā – jau 102 590 cilvēku.), mainījās arī nacionālais sastāvs.
 
fdfdsfds.jpg

Pilsētās veidojās jaunas saimniecības nozares – vagonbūve, kuģubūve, ķīmiskā rūpniecība, cementa ražošana. Latviešiem radās iespēja izvirzīties un ieņemt brīvās vietas rūpniecībā un transportā, viņi kļuva par strādniekiem, būvuzņēmējiem, jūrniekiem un tirgotājiem.
 
Līdz pat 19. gs. 60. gadiem latviešiem bija vāja nacionālās identitātes izpratne. Latviešu zemnieku pašapziņa cēlās līdz ar zemnieku saimnieciskā un sociālā stāvokļa uzlabošanos, kā arī pieaugot izglītības līmenim. Ierastās pazemības vietā arvien biežāk kungi sastapās ar vienkāršās tautas lepnumu. Muižniecība žēlojās, ka zemnieki palikuši „augstprātīgi un spītīgi”.
Svarīgi!
19. gs. otro pusi, kad latvieši sāka apzināties savu tautību, kad aktivizējās latviešu tautas kultūras dzīve un izglītība, nostiprinājās saimnieciskā dzīve, dēvē par latviešu tautas nacionālo atmodu. Par latviešu pirmo atmodu var saukt periodu no 1848 g. līdz 1870. g.
Atmodas pazīmes iesākās jau 1764. g., kad Latvijā dzīvoja vācu dzejnieks un literāts Johans Gotfrīds Herders (vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs, viens no romantisma pamatlicējiem un "Vētras un dziņu" kustības pārstāvis).
 
Daļa no vācbaltu aristokrātijas un garīdzniecības nacionālajai atmodai pretojās. Iegūt ģimnāzijas un augstāko izglītību latviešu valodā nebija iespējams, tādēļ daudzi latvieši pārvācojās.
 
Tolaik darbojās Valmieras un Irlavas skolotāju semināri, kuros gatavoja tautskolotājus priekš latviešu skolām. Tajā laikā vārds „latvietis” apzīmēja kārtu, nevis tautību.
 
Tautas atmodai pamatus lika:
  1. brāļu draudžu kustība (hernhūtieši) Vidzemē,
  2. izglītības iespēju pieaugums,
  3. progresīvās idejas no Rietumeiropas.
 
herders.jpg
Johans Gotfrīds Herders
 
stenr.jpg
Vecais Stenders
 
csf.jpg
Neredzīgais Indriķis
 
Jau 17. gs. vācbaltu inteliģences pārstāvju interesi izraisīja latviešu dainas. Savukārt 18. gs. daļa vācbaltiešu izturējās pret tām ar kritiku, piemēram, Vecais Stenders (luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs) tās uzskatīja par blēņu dziesmām un to vietā centās ieviest savas ziņģes.
 
Ziņģes sacerēt turpināja Neredzīgais Indriķis (pirmais latvietis, kuram iespiests dzejoļu krājums). Viņi radīja pamatu latviešu dzejas tradīcijām.
 
Savukārt Johans Gotfrīds Herders latviešu dainas novērtēja un publicēja tās kopā ar citu tautu folkloras vērtībām.
 
19. gadsimtā folkloras vācējiem bija jāveic milzīgs darbs, lai tās saglabātu nākamajām paaudzēm. Herdera iespaidā latviešu tautas dziesmas sāka vākt A. Bergmanis, G. Bitners, J. Sproģis. Latvijas vēstures un etnogrāfiskā materiāla apzināšanu veica F. Krūze un A. Bīlenšteins.
Svarīgi!
Mācītājs K. Vatsons aizsāka latviešu žurnālistiku. 1822. g. viņš izdeva pirmo nedēļas avīzi latviešu valodā „Latviešu Avīzes”.
19. gadsimtā joprojām dominēja uzskats, ka latviešiem ir lemts palikt vienkāršiem un pieticīgiem lauku iedzīvotājiem. Jaunlatviešu priekšgājēji E. Dinsberģis, A. Leitāns, J. Cimze un citi nenostājās opozīcijā, bet kopā ar vācbaltiešu progresīvo daļu propagandēja apgaismības ietekmē radušās idejas. Tika radīta opozīcija, kas vērsās pret konservatīvajām vācu muižniecības aprindām.
 
Atsauce:
http://imgc.allpostersimages.com/images/P-473-488-90/40/4010/KLIWF00Z/posters/riga-latvia-19th-century.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Herder_by_K%C3%BCgelgen.jpg
http://nekropole.lv/img/uploads/2011/06/Stenders.jpg
http://nekropole.lv/img/uploads/2011/07/NeredzigaisIndrikis-LABR-AlksnisM-5-27.jpg
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 1999.g.