Teorija

Ikdiena un svētki
Svarīgi!
Livonijas iedzīvotāju ikdienas dzīve ritēja atšķirīgi atkarībā no tā, kurai kārtai cilvēks bija piederīgs.
Līdzīgi kā Rietumeiropā mūki un garīdznieki savu dzīvi veltīja kalpošanai Dievam un baznīcai, vasaļi un ordeņbrāļi rūpējās par pils drošību un bija atbildīgi par karalietām, pilsētnieki nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību, bet zemnieku dzīve pagāja smagos lauku darbos. Ikdiena bija samērā vienmuļa, un dienas līdzinājās cita citai.
Viduslaikos nestrādāja svētdienās un baznīcas svētku dienās, kas pārtrauca monotono dienas ritējumu. Baznīcas gada kalendārā bez svētdienām bija aptuveni vēl 100 svēto dienas, lielāko daļu no tām ievēroja arī Livonijā.
Laukos nozīmīgākajās baznīcas svētku dienās, kad draudze devās uz dievkalpojumu, notika arī tirgus, kur sabraukušie zemnieki pārdeva savus ražojumus, tam sekoja dzīres.
 
Vairākas svēto dienas sakrita ar svarīgiem lauku dzīves cikla notikumiem:
1)
Jura jeb Jurģa dienā 23. aprīlī līga kalpus,
2) Jāņos 24. jūnijā sākās lauku ražas novākšana,
3) Pētera dienā 29.jūnijā – siena nodevu laiks,
4) Jēkaba dienā 25.jūlijā – rudzu pļauja,
5) Miķeļi 29.septembrī kļuva par labības nodevu laiku,
6) Mārtiņi 10.novembrī iezīmēja lauku darbu un saimniecības gada nobeigumu.
 
aaac.bmp
Par svētku tradīcijām Livonijas laukos nekas tuvāk nav zināms, taču vēstures avotos ir saglabājusies informācija par svētku svinēšanu pilsētās, īpaši Rēvelē un Rīgā, kur tika svinēti četri lieli svētki – Mārtiņdiena, Ziemassvētki, Vastlāvi jeb meteņi un Vasarsvētki.
Greznākie svētki 14. – 15.gs. bija Vastlāvji. Tos februārī ar gavēņa laiku pirms Lieldienām organizēja Melngalvju brālība un Lielā ģilde. Svētkus svinēja 2 nedēļas. Neatņemama svētku sastāvdaļa bija mielasti ar tradicionālajiem viduslaiku dzērieniem – alu un medalu, karnevāli un dejas, ielu gājieni, izjāde un turnīrs. Dažas dienas bija tādas, kur visiem ģilžu un brālību locekļiem piedalīšanās bija obligāta, bet bija dienas, kur katrs varēja izvēlēties – piedalīties vai ne.
Starp Lieldienām un Vasarsvētkiem bija 2 nozīmīgi svētki. Par strēlnieku svētku norisi Livonijas pilsētās ziņu ir maz, taču tie visticamāk tika organizēti kā līdzīgi svētki
aaaaa.bmpMaija grāfa svētki mūsdienu Rīgā
Francijā un Vācijā, kurus laikabiedri ir aprakstījuši sīkāk. Par mērķi kalpoja putna izbāznis, kas tika piesiets pie 40 – 50 m garas kārts, un šāvējam bija jātrāpa tā, lai tas nokristu galā. Lai mērķis būtu labāk redzams, tas tika izkrāsots spilgtās krāsās un izskatījās līdzīgs papagailim. Balva nebija īpaši vērtīgam, taču tās iegūšana bija liels gods. Senākās ziņas par strēlnieku svētkiem Livonijā ir saglabājušās kopš 14.gs. beigām. Ir zināms, ka tie notikuši ne tikai lielākajās Livonijas pilsētās – Rīgā, Rēvelē, Tērbatā, bet arī Narvā, Limbažos un Straupē. Rīgā putnu šaušanā sacentās divas
speciāli šim notikumam izveidotas šāvēju ģildes. Strēlnieku svētki bija liels notikums pilsētas dzīvē. Dažreiz uz tiem ieradās pat Rīgas arhibīskaps un Livonijas ordeņa mestrs.
Kopš 15.gs. Rīgā tika svinēti Maija grāfa svētki, kas kļuva par iecienītu rīdzinieku izklaides pasākumu. Tie notika 2 dienas – 30.aprīlī un 1.maijā. Svētkos piedalījās visi Rīgas pilsoņi, un tos ievadīja parāde zirgos, kam sekoja karaspēles un bruņinieku sacensības. Uzvarētājs ieguva Maija grāfa titulu. Laikam ritot, svētki zaudēja sākotnējo, ar pilsētas aizsardzību un karamākslas demonstrēšanu saistīto saturu un kļuva vienkārši par rīdzinieku pavasara svētkiem.
Kopš 2001.gada, kad tika atjaunots Melngalvju nams, Rīgā atdzimusi arī Maija grāfa svētku tradīcija.
Atsauce:
http://foto.delfi.lv/picture/160543/
http://www.spoki.lv/ligo/Ko-nevajadzetu-darit-Janos-/379430
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.