Teorija

Melngalvju nams
Jaunais nams viduslaiku arhitektūrā bija izcilākā celtne Rīgas rātslaukumā. Tikai pēc kādiem 300-400 gadiem to sāka saukt tā saimnieku – Melngalvju brālības – vārdā par Melngalvju namu.
 
Melngalvji bija neprecēto tirgotāju (pārsvarā vācu) biedrība, kuri par savu patronu jeb aizstāvi bija izvēlējušies Sv. Maurīciju, no kā arī cēlies nosaukums.
Sv. Maurīcija galva redzama brālības ģerbonī. Sv. Maurīcijs saskaņā ar leģendu bija romiešu leģiona komandieris Āfrikā, kurš gājis bojā mocekļa nāvē. Kopš 4.gs. Romas katoļu baznīca viņu godā kā svēto. Tiek uzskatīts par amatnieku un jaunu censoņu aizstāvi.
Par biedrības patroniem tika izraudzīti arī Sv. Juris un Sv. Ģertrūde. Brālībai bija Rīgas rātē apstiprināta šrāga.
Melngalvju brālība Rīgā pastāvēja līdz 1939.gadam.
aaas.bmpAtjaunotais Melngalvju nams
Namu 14.gs. uzcēla Rīgas pilsēta, un tas kļuva par Rīgas saviesīgās dzīves centru. To izmantoja melngalvji kopā ar Lielo ģildi, bet uzraudzību par to veica Rīgas rāte. Namā notika sanāksmes un apsprieda darījumus, svinēja Vastlāvjus, Vasarsvētkus un citus svētkus.
Melngalvju nams laika gaitā vairakkārt pārbūvēts un paplašināts. Tā fasāde viduslaikos bija daudz vienkāršāka, bet gadsimtu gaitā tā papildināta ar ciļņiem, skulptūrām un citiem rotājumiem.
Nama likteni ir iespaidojuši daudzi vēstures notikumi. 20.gs. uz daudzu gadu desmitiem tas bija izzudis no Vecrīgas ainavas. 21.gs. tas uzcelts un viduslaiku nama pamatiem, atkal
priecē rīdziniekus un pilsētas viesus.
Notikumi Melngalvju nama vēsturē
1334.g. dokumentos pirmo reizi minēts Melngalvju nams (sākumā saukts par Jauno namu).
16.gs. beigas-17.gs. sākums – galvenās fasādes pārbūve.
1886.-1891.g. nama fasādi izrotā ar skulptūrām un ģerboņiem, nama priekšā uzceļ piebūves.
1896.g. nama priekšā novieto Rolanda skulptūru.
20.gs. 30.gadu beigās sākas Rātslaukuma pārveidošana: nojauca vairākas ēkas, atsedzot skatu no Rātslaukuma uz Daugavu. Bija plānots arī pārveidot Melngalvju nama iekštelpas, bet plānus izjauca II pasaules karš.
1941.g. naktī no 28. uz 29.jūniju Rātslaukums tika pārvērsts drupās: cietusi Sv. Pētera baznīca,  Rātsnams, bet visvairāk – Melngalvju nams.
1948.g. 23.maijā Melngalvju nama mūrus uzspridzina.
1970. – 1971.g. tiek uzbūvēts latviešu sarkano strēlnieku memoriāls (tag. Latvijas Okupācijas muzejs), bet Melngalvju nama pamati tiek saglabāti.
1995.g. 29.jūnijā Melngalvju nama pamatos ievieto piemiņas kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
1996.g. tika likts pamatakmens un sākta atjaunotā Melngalvju nama celtniecība (tā ir viduslaiku Melngalvju nama kopija, jo saglabājies tikai 14. – 19.gs. pagrabstāvs).
1999.g. tiek pabeigta Melngalvju nama celtniecība.
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Melngalvju_nams.jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.