Teorija

Rīga 14. – 15. gadsimtā
Rīgas pilsētas robežas bija mūris ap pilsētu. Šāds aizsargmūris ar torņiem un vārtiem bija raksturīgas katrai viduslaiku pilsētai.
Svarīgi!
Rīgas nocietinājumus sāka celt jau 13. gadsimta sākumā.
14. – 15. gadsimtā, paplašinoties pilsētas teritorijai, nocietinājumus vajadzēja pagarināt un arī uzlabot. Tā kā pilsēta nereti piedzīvoja Daugavas plūdus, vajadzēja nostiprināt Rīdziņas un Daugavas krastus, kā arī rūpēties par mūra uzturēšanu kārtībā. Mūri bija apmēram 9 metrus augsti un pie pamata līdz 1,7 m plati. Pilsētā varēja iekļūt pa vārtiem, kurus pa nakti aizslēdza, un kuru atslēga glabājās rātsnamā.
 
DSC_9430.JPG
Rīga 1400. gadā. Rekonstrukcija
 
Viduslaiku Rīgā bija apmēram 40 ielu. Tāpat kā citās Eiropas pilsētās, arī Rīgā vienas nozares amatnieki centās apmesties uz dzīvi vienā ielā. Par to liecina līdz mūsdienām daļēji saglabājušies ielu nosaukumi, piemēram, Audēju, Kalēju un Miesnieku iela.
 
Ielu nosaukumi Rīgā radās arī pēc citām pazīmēm:
1)
 pēc to atrašanās vietas, piemēram, Pils iela;
2) pēc iemītniekiem, piemēram, Krievu iela;
3) pēc baznīcām, piemēram, Sv. Jēkaba iela.
 
Pilsētas dzīves centrs bija tirgus laukums jeb rātslaukums. 1334. gadā te sāka būvēt jauno rātsnamu. Tam bija zvana tornis, no kura ziņoja par plūdiem vai citām nelaimēm pilsētā. Tajā pašā laikā iepretim rātsnamam uzcēla Jauno namu, kurā pulcējās neprecēto tirgotāju brālība – melngalvji. Rātslaukumā bija Svaru māja ar pilsētās svariem, ap šo laukumu atradās daudz tirgotāju namu un tirgotavu. Iepretī rātslaukumam Daugavmalā kopš 14. gs. bija Rīgas osta , kurā piestāja kuģi no tālām zemēm. Rātslaukumā tika svinēti svētki, te atradās arī soda vieta ar kauna stabu. Netālu slējās Sv. Pētera baznīca – galvenais pilsētnieku dievnams. 14.gs. vidū tajā tika ierīkots torņa pulkstenis. Tornī pastāvīgi uzturējās 2 sargi, kam bija jāziņo par ugunsgrēka izcelšanos pilsētā vai ienaidnieka tuvošanos.
tornis.bmp 
Smilšu tornis (Pulvertornis) – bija nozīmīgākais tornis Rīgas nocietinājuma sistēmā
Līdz 13.gs. beigām Rīgas namus būvēja galvenokārt no koka, tāpēc nereti izcēlās ugunsgrēki. Gan rakstītie vēstures avoti, gan mūsdienu arheologu pētījumi liecina, ka 14. – 15.gs. arvien vairāk sāka būvēt mūra ēkas, tomēr saglabājās vēl salīdzinoši daudz koka ēku.
Rīgā daudz gruntsgabali piederēja baznīcai – arhibīskapam, klosteriem un Vācu ordenim. Līdz ar to pilsētā izveidojās noslēgtas teritorijas jeb sētas. Tās nebija pakļautas pilsētas rātei un dzīvoja pēc baznīcas likumiem. Šīs sētas no pārējās pilsētas teritorijas bija nodalītas ar iekšējiem mūriem.
Ordeņa pils, kas atradās Daugavas krastā ārpus pilsētas mūriem un ko sāka būvēt 1330.gadā, bija vislabāk nocietinātā celtne Rīgā. Pilī dzīvoja ordeņa mestrs un ordeņbrāļi. Lielus īpašumus ap Doma baznīcu pārzināja arhibīskaps un viņa dome – domkapituls. Plaša noslēgta teritorija izveidojās arī ap vēl vienu no vecākajām Rīgas baznīcām – Sv. Jēkaba baznīcu, kas celta ap 1225. gadu. Šajā kvartālā ietilpa arī Marijas Magdalēnas sieviešu klosteris. Ar laiku lielās zemes platības,  kas piederēja baznīcām un klosteriem, sāka traucēt pilsētas izaugsmi.
Notikumi Rīgā 14. – 15.gs.
1330.g. sāka celt jauno ordeņa pili, nodibinās Livonijas ordeņa virskundzība pār Rīgu.
1334.g. sāka celt Jauno jeb Melngalvju namu un jaunu Rātsnamu, bet veco nodeva patversmes rīcībā.
1352.g. dibināta Mazā ģilde.
1353.g. pie Sv. Pētera baznīcas sāka darboties pirmā laicīgā skola Rīgā.
1354.g. dibināta Lielā ģilde.
1357.g. sāka darboties pirmā pilsētas aptieka, saukta par Lielo jeb Rātes aptieku.
1408. – 1409.g. pārbūves darbi Pētera baznīcā.
1413.g. sāka darboties Sv. Ģertrūdes baznīca.
1422.g. Rīgā ierīko pirmo naudas kaltuvi, kur sāk kalt Rīgas šiliņus.
1494.g. nodibināta patversme – Kampenhauzena konvents.
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Pulvertornis_Riga.JPG
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.