Teorija

Bīskapu valstis
Livonijā bija četras bīskapu valstis:
1) tagadējā Latvijas daļā – Rīgas arhibīskapija un Kurzemes bīskapija,
2) tagadējā Igaunijas daļā – Tērbatas bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija.

Svarīgi!
Rīgas arhibīskapija bija otra lielākā Livonijas valsts. Arhibīskapijas laicīgais un garīgais valdnieks bija arhibīskaps. Turklāt Rīgas arhibīskaps bija metropolīts jeb galvenais bīskaps vairākām bīskapijām, Livonijas ordeņa zemēm un Rīgas pilsētai.
 
Savā arhibīskapijā Rīgas arhibīskaps:
1) izdeva likumus,
2) izlēņoja zemi,
3) sprieda tiesu.
 
Pēc viņa rīkojuma kala naudu, ievāca muitas nodevas un citus nodokļus. Tikai arhibīskaps bija tiesīgs lemt par jaunu baznīcu celtniecību vai pārvaldes iestāžu izveidi. Līdzīgas tiesības savās bīskapijās bija pārējiem bīskapiem.
gerb.bmpRīgas arhibīskapu ģerbonis
Baznīcas lietās arhibīskaps un bīskapi bija atkarīgi no pāvesta, kas viņus iecēla amatā. Tā kā arhibīskaps bija vienlaikus arī Vācijas firsts, formāli viņš bija atkarīgs no Svētās Romas impērijas ķeizara. Šī saikne bija veidojusies vēsturiski, jo pirmie tirgotāji nāca no Lībekas, savukārt krusta karotāji – no Saksijas un Vestfālenes. Lai iegūtu finansiālu atbalstu, bīskaps Alberts bija kļuvis par impērijas firstu, taču reāli ķeizara ietekme bija salīdzinoši neliela, viņu galvenokārt atcerējās tad, kad kārtējo reizi uzliesmoja Livonijas valdnieku savstarpējās ķildas.
Arhibīskaps un bīskapi savas valstis pārvaldīja kopā ar domkapituliem – garīdznieku padomēm, ko mūsdienās varētu saukt par bīskapiju valdībām. Domkapituls sastāvēja no domkungiem. Rīgas arhibīskapijā bija 12 domkungi, bet Kurzemes bīskapijā – 6. Viņus amatā ievēlēja uz vienu gadu. Kā mūkiem viņiem bija jādzīvo vienā namā, kopīgi jāēd un jāguļ
vienā telpā. Domkungi savus lēmumus pieņēma ar balsu vairākumu. 
Lai bīskapijas labāk pārvaldītu, tās bija sadalītas draudžu novados. Rīgas arhibīskapijā bija 23 draudžu novadi. Daļa zemes piederēja pašam arhibīskapam. To pārvaldīja un apsaimniekoja viņš pats. Arhibīskapam piederēja vairāk nekā 20 pilis, kas vienlaikus bija gan cietokšņi, gan mītnes. Pats arhibīskaps pārmaiņus uzturējās Rīgā, Raunā, Koknesē un Limbažos.
Piemēram, Kokneses pils bija izbūvēta divos stāvos, tai bija četri torņi. Apakšējā stāvā atradās  virtuve, ūdenstvertne, ko piepildīja no akas pagalmā, alus darītava, pulvera noliktava un cietums. Augšējā stāvā kapitula zāle, kapela, dzīvojamās telpas, gar visu otro stāvu pagalma pusē bija izbūvēta koka galerija. Pils austrumu daļā – priekšpils ar diviem torņiem, ko no galvenās pils atdalīja grāvis ar paceļamo tiltu. Priekšpils austrumu daļā izauga Kokneses pilsēta. Ziemas arhibīskaps pavadīja Raunā. Tur arhibīskapam bija arī savs ķieģeļu ceplis. Lai
koknese.bmpKokneses pilsdrupas
iegūtu papildus līdzekļus, viņš centās iesaistīties preču tirdzniecībā. Tā kā Rīgas arhibīskapam nebija patstāvīgas, regulāras armijas, tika veidots vasaļu karaspēks. Kā samaksu par karadienestu bīskapi vai arhibīskapi izlēņoja zemes.
Vasaļa pienākums bija ne tikai doties karot pēc lēņa devēja aicinājuma, bet arī pildīt novadā pārvaldnieka pienākumus. Par minēto pienākumu pildīšanu viņi varēja ievākt nodevas un pieprasīt pildīt dažādas klaušas.
Mazākās Livonijas valstiņas – Kurzemes bīskapijas – centrs atradās Piltenē. Līdzīga valsts pārvalde bija Tērbatas un Sāmsalas-Vīkas bīskapijās Igaunijā.
Ikvienā draudzes novadā bija baznīca ar baznīckungu (priesteri), kuru amatā iecēla arhibīskaps. Kā atlīdzību par kalpošanu priesteriem piešķīra laukus, pļavas, zemniekus. Dievkalpojumi notika latīņu valodā. Baznīcas svētku dienās notika arī gadatirgi un arī svinības.
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Rigasiebmacher.JPG
http://www.pozitivaszinas.lv/posts/view/svines-kokneses-pils-800-gadu-jubileju
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.