Teorija

Livonija un Livonijas ordeņa valsts
 
Livonija (Līvzeme) jeb Māras zeme (latīniski: Terra Mariana) bija 1225. gadā tagadējās Vidzemes, Latgales un Igaunijas dienvidu daļā izveidota suverēna teritorija Svētās Romas impērijas nominālā pakļautībā.
Livonijas valstis bija Romas pāvesta vai Vācu nācijas Sv. Romas impērijas imperatora vasaļvalstis, bet uz vietas faktiski dominēja Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija.
 
karte.bmp
bez nosaukuma.bmp
 
 
 
 
Svarīgi!
Livonijā izveidojās piecas valstiņas. Lielākā un spēcīgākā no tām bija Livonijas ordeņa valsts, kas aptvēra kuršu, zemgaļu, latgaļu un igauņu zemes un pēc platības bija pat nedaudz lielāka par mūsdienu Latvijas valsts teritoriju.
Otra lielākā un ietekmīgākā Livonijas sastāvdaļa bija Rīgas arhibīskapija. Vēl bija Kurzemes, Tērbatas un Sāmsalas-Vīkas bīskapijas.
 
Fakti par Livonijas veidošanos
1186.g.
izveidojās Ikšķiles bīskapija.
1201.g. Ikšķiles bīskapija kļuva par Rīgas bīskapiju.
1202.g. izveidojās Zobenbrāļu ordenis.
1217.g. izveidojās Sāmsalas - Vīkas bīskapija.
1224.g. izveidojās Tartu bīskapija.
1234.g. izveidojās Kurzemes bīskapija.
1237.g. Vācu ordeņa Livonijā jeb Livonijas ordeņa izveide.
1245. - 1255.g. izveidojās Rīgas arhibīskapija.
1346.g. Livonijas ordenis no Dānijas iegūst Ziemeļigauniju
 
Livonijas un Livonijas ordeņa valsts pārvalde
Livonijas valstiņu vadītājus – mestrus, arhibīskapu un bīskapus – dēvēja par zemeskungiem.
Savukārt virskungi jeb paši augstākie kungi šīm valstiņām formāli bija Romas pāvests un Vācijas ķeizars, tomēr viņu ietekmi Livonijā īpaši nejuta.
Livonijas ordeņa valsts bija sadalīta apmēram 40 apgabalos, kurus pārvaldīja komturi un fogti.
Komturs – ordeņa bruņinieks, kam uzticēts kāda novada pārvaldnieka amats.
Fogts – zemeskunga iecelts kāda novada pārvaldnieks, kurš arī sprieda tiesu.
Komturejas bija izvietotas militāri svarīgās vietās, to centri bija nocietinātas pilis. Augstākās ordeņa amatpersonas veidoja kapitulu – ordeņa amatpersonu sapulci, kura vēlāk ieguva tiesības vēlēt mestru. Pavisam kapitulā bija 20-40 komturu un fogtu. Kapituls sanāca vienu vai divas reizes gadā, un tajā ordeņa amatpersonas atskaitījās par paveikto un sniedza pārskatu par saimniecisko darbību, tika ievēlētas vai pārvēlētas, kā arī uzņēma jaunus brāļus un izšķīra strīdus.
Livonijas ordeņa un tā valsts priekšgalā atradās uz mūžu ievēlētā amatpersona – mestrs, kas bija pakļauts Vācu ordeņa virsmestram.
Mestrs pārstāvēja Livonijas ordeni Vācu ordeņa augstāko amatpersonu sanāksmē, kā arī piedalījās Vācu ordeņa virsmestra un citu augstāko amatpersonu vēlēšanās. Sākot ar 15.gs., Livonijas ordenis pats izraudzījās mestra kandidātus. Livonijas ordeņa mestra rezidence atradās Cēsīs un Rīgā.
cesupils.bmpCēsu pilsdrupas - bijusī Livonijas ordeņa mestra rezidence
Mestra pienākums bija vadīt un pārraudzīt ordeņa valsti kopumā. Kā ordeņa karaspēka vadītājs viņš organizēja karagājienus vai zemes aizsardzību pret ienaidniekiem, raudzījās, lai ordeņa karspēkam būtu ieroči un pārtika. Viņam bija jāpārrauga gan komturu un fogtu darbība, gan arī pārējo brāļu audzināšana kristīgā garā un jālūkojas, lai tiktu svinēti baznīcas svētki un svētdienas. Savus izdotos dokumentus viņš apzīmogoja ar zīmogu, ko iespieda sarkanā vaskā. Zīmogs toreiz kalpoja kā paraksts mūsdienās.
Mestra vietnieku sauca par landmaršalu. Viņa galvenais uzdevums bija pārzināt kara lietas un mestra prombūtnes laikā komandēt karaspēku. Mestra nāves gadījumā landmaršals uzņēmās mestra pienākumus līdz jaunā mestra ievēlēšanai. Landmaršala rezidence atradās Siguldā. Dokumentus apzīmogoja ar zīmogu, ko iespieda zaļā vaskā.
Komturus un fogtus amatā iecēla vai atcēla mestrs. Viņi dzīvoja kopā ar pārējiem ordeņbrāļiem pilīs. Vienā pilī dzīvojošo brāļu kopumu dēvēja par konventu.
Komtura vai fogta vadībā ordeņbrāļi cēla, nocietināja un uzturēja kārtībā pilis. Komturi un fogti bija sava novada zemnieku augstākie kungi un kopā ar pilī dzīvojošiem brāļiem ievāca no zemniekiem nodevas. Pie daudzām pilīm bija izveidotas savas saimniecības. To raža papildināja ordeņa ienākumus un tika arī pārdota. Pie ordeņa pilīm Kuldīgā, Cēsīs, Aizputē, Valmierā un Ventspilī ar laiku izveidojās pilsētas. Tajās dzīvoja amatnieki un tirgotāji. Komturejas un fogtejas vēl bija sadalītas draudžu novados. Katrā šajā novadā bija baznīca ar priesteri.
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Medieval_Livonia_1260.svg
http://www.hc.lv/izklaide-kultura/zinas/28-julija-saksies-makslas-festivals-cesis-2007/
http://lv.wikipedia.org/wiki/Livonija
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.