Teorija

„Zviedru laiki” Vidzemē (1629 – 1721)
 
Zviedru valdīšanas laiku Vidzemē var iedalīt:
1.
1621. – 1654. g. Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnas valdīšanas laiks,
2. 1654. – 1660. g. Kārļa X valdīšanas laiks (krievu iebrukums),
3. Kārļa XI valdīšanas laiks (vācu muižniecības ierobežošana).
 
Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnas valdīšanas laiks
1.jpg
Karaliene Kristīna
2.jpg
Gustavs II Ādolfs
Gustavs II Ādolfs Vidzemē un Dienvidigaunijā izveidoja ģenerālgubernatūru. Tās ģenerālgubernatora rezidence bija Rīgā. Vidzemē par oficiālo ticību kļuva luterānisms. Baznīcas pārvaldi veica superintendants, kuru iecēla karalis. Zviedru augstmaņiem tika piešķirti zemes īpašumi Vidzemē, un tas radīja vācu muižniecības neapmierinātību. 2/5 no zviedru Livonijas aramzemēm tika sadalītas 16
zviedru augstmaņu ģimenēm. Tika ieviestas zemnieku klaušas un nodevas. Kaut arī Zviedrijā zemnieki bija brīvi, Vidzemē joprojām saglabājās dzimtbūšana.
Karalienes Kristīnas (Gustava II Ādolfa meitas) politika vācu muižniecībai bija labvēlīgāka. Kristīnas nepilngadības periodā valdīja reģentu padome un Vidzemes muižniecība nostiprināja savas pozīcijas, atjaunoja landtāgu un landrātu kolēģiju – landtāga ievēlēta institūcija, kuras pārstāvji rezidēja Rīgā un sekoja gubernatora lēmumiem, lai netiktu pārkāptas muižniecības tiesības.
Kārļa X valdīšanas laiks
Kārļa X laikā zviedru augstmaņiem nācās atteikties no daļas zemju.
SDSD.jpg
Kārlis X
1656. – 1660. g. Livonijas teritorijā atkal norisinājās karš starp zviedriem, krieviem un poļiem. Polijai sākās militārs konflikts ar Krieviju, kura atbalstīja Ukrainas kazaku sacelšanos un atdalīšanos no Polijas.
Kārlis X centās nostiprināt valdījuma robežas un ieņēma Daugavpili, tālāk devās uz Poliju, ko izmantoja krievu karaspēks. Krievi iebruka zviedru pārvaldītajās Livonijas zemēs un aplenca Rīgu. Cīņā pret krievu armiju iesaistīti tika daudz latviešu zemnieku. Krievu armija atkāpās, jo tajā izcēlās mēris.
Nesamērīgu spēku samēru dēļ Kārlis X bija spiests atstāt Poliju.
Zviedrija bija novājināta, bet tā uzsāka karu ar Dāniju.
1660. g. Olivā Polija un Zviedrija noslēdza miera līgumu. Kārļa X ārpolitika Vidzemes iedzīvotājiem nesa tikai zaudējumus.
  
Kārļa XI valdīšanas laiks
Svarīgi!
Kārļa XI laikā vācu muižniecība tika ierobežota vairāk kā jebkad. Zviedrijā nostiprinājās absolūtisms. Vidzemē tika veikta muižu redukcija, lai palielinātu kroņa muižu skaitu.
FRGFGF.jpg
Kārlis XI
Kārlis XI centās atgūt muižniecībai izdāļātās valsts muižas. Vidzemē muižas, kuras juridiski skaitījās lēnis, bet tika apsaimniekotas kā privātmuižas, atjaunoja kā kroņa muižas.
Muižnieku atstāja kā nomnieku. Rezultātā karaļa rīcībā nonāca ¾  lauksaimnieciski apstrādātās zemes Vidzemē. Redukciju laikā muižu zeme tika pārmērīta, bet zemnieku klaušas un nodevas ierakstītas vaku grāmatā. Muižu redukcija deva ienākumus Zviedrijas valsts kasei, vienlaikus izraisīdama vācu muižniecības naidu. Vācu muižniecība prasīja Sigismunda Augusta privilēģiju, ar kuru lēņa muižas tika piešķirtas īpašumā (alodificētas). Izcēlās konflikts starp karali un vācu muižniecību. Cīņā par līderi vācu muižniecības pusē izvirzījās Johans Reinholds Patkuls. Kārlis XI Vidzemes muižniecību apspieda. Patkulam tika piespriests nāves sods.
Pilnīga Vidzemes inkorporācija Zviedrijas sastāvā tā arī nenotika, jo
landtāga varu pilnīgi ierobežot neizdevās. Zviedrijas muižniecība, kurai
bija zemes Vidzemē, nebija ieinteresēta karaļa varas absolutizācijā.
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Queenchristine.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Gustav_II_of_Sweden.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:S%C3%A9bastien_Bourdons-Karl_X_Gustav.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Karl_XI_i_kr%C3%B6ningsdr%C3%A4kt.jpg
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 1999.g.