Teorija

Reliģija un izglītība zviedru Vidzemē
Reliģija
Ne mazāk iespaidīgi bija Zviedrijas veiktie pasākumi reliģijas jomā.
Svarīgi!
Zviedru Vidzemē vienīgā atļautā ticība bija luterānisms. Jezuītus padzina gan no Vidzemes laukiem, gan Rīgas un citām Vidzemes pilsētām.
Vidzemes Luterāņu baznīcas galva bija superintendants, bet reliģiskos jautājumus koleģiāli risināja konsistorija (administratīva baznīcas institūcija), ko veidoja vairāki mācītāji.
 
Konsistorija:
1) izskatīja baznīcas iekšējos strīdus,
2) uzraudzīja baznīcas disciplīnu,
3) cīnījās pret pagāniskām un katoliciskām tradīcijām, kas bija izplatītas latviešu un igauņu zemnieku vidū.
 
Īpašu uzmanību konsistorija pievērsa cīņai pret laukos joprojām izplatīto līgavas zagšanas paražu. Vainīgie tika sodīti ar nāvi.
Varas iestādes veicināja Svēto Rakstu tulkošanu latviešu un igauņu valodā.
Lai nostiprinātu luterānisma pozīcijas, Zviedrijas valdība īpašu uzmanību pievērsa latviešu un igauņu izglītošanai. Tika atvērtas skolas zemnieku bērniem.
Izglītība
Tā sauktajos "zviedru laikos" valdība veica vairākus pasākumus vietējo zemnieku izglītošanai. Tika atvērtas vairākas skolas, kur tika mācīts rakstīt, lasīt un rēķināt.
1631. gadā uz Rīgas Domskolas bāzes tika atvērta Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija, kurā izveidoja observatoriju ar diviem teleskopiem. Ģimnāzijā tika rīkoti publiski disputi un priekšlasījumi, kas stimulēja Rīgas iedzīvotāju garīgās dzīves rosību.
1675. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI nodibināja otru pilsētas ģimnāziju - Kārļa liceju pie Sv. Jēkaba baznīcas.
Svarīgi!
Rūpējoties par labu mācītāju un tiesnešu sagatavošanu, Gustavs II Ādolfs Tērbatā (mūsdienu Tartu) nodibināja universitāti, ko valdniekam par godu nosauca par Academia Gustaviana.
DSC_3834.JPG
Academia Gustaviana ēka 17.gs.
DSC_3835.JPG
Tartu Universitāte mūsdienās
 
Studenti pārsvarā bija no Zviedrijas un Somijas, daļa – no Baltijas un Vācijas. Universitātē lekcijas un disputi notika latīņu valodā, bet lietvedība bija zviedru un vācu valodā. Šī akadēmija bija otrā universitātes tipa augstākā izglītības iestāde toreizējās Zviedrijas lielvalsts teritorijā pēc Upsalas Karaliskās universitātes. Tajā varēja studēt filozofiju, jurisprudenci, medicīnu un teoloģiju. Teoloģijas profesors, vēlāk rektors bija pirmās Latviešu-vācu vārdnīcas autors Georgs Mancelis.
Pirmais zināmais latvietis, kas Tērbatas universitātē 17. gs. ieguva augstāko izglītību, bija Jānis Reiters. Viņš bija pirmais latviešu tautības literāts, iespējams, arī pirmais latviešu ārsts.
Pēc karaļa Kārļa XI stāšanās amatā 1690. gadā tā tika atjaunota kā Gustava-Kārļa akadēmija, kas no 1699. gada atradās Pērnavā.

Kultūrvēsturnieks Ojārs Zanders par Tērbatas Universitātes dibināšanu (2000)
"To nevar izskaidrot tikai ar rīdzinieku kūtrumu mācīties vai Rīgas rātes pretestību. Rīga visu 17. gs. pirmo pusi bija militāri no jūras un sauszemes apdraudēta pilsēta. Tērbata šķita vairāk zviedru valsts vidienē. Lielākā Igaunijas daļa jau kopš 1561. gada bija Zviedrijas pakļautībā, te jau dziļāk bija iesakņojušās zviedru kultūras tradīcijas. Arī Vidzemes ģenerālgubernatora rezidence atradās Tērbatā. (..)
Tērbatas Universitātē no 1632. gada līdz 1656. gadam mācījušies tikai 27 rīdzinieki, kas ir apmēram 9% no studentu kopskaita. (..) Rīgas vācu tautības pilsoņi ar zināmu neuzticību raudzījās uz Tērbatu un savus dēlus labprāt sūtīja uz Vācijas vai Nīderlandes augstskolām."
 
Atsauce:
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003., 97.lpp.
V. Klišāns „Vēsture vidusskolai”, Zvaigzne ABC, 2003.g.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 1999.g.