Teorija

Pārvalde un tiesu sistēma Vidzemē
Atšķirībā no pārvaldes un reformu lietās kūtrajiem poļiem un lietuviešiem zviedri jau kopš savas valdīšanas sākumiem aktīvi ķērās pie Vidzemes tiesiskās, reliģiskās, saimnieciskās un sociālās dzīves reformēšanas.
Pārvalde
Pārkārtojumi tika veikti atbilstoši Zviedrijas valsts interesēm, turklāt, kā atzīmē daudzi vēsturnieki, Zviedrija 17. gadsimtā bija labi organizēta un savam laikam moderna valsts.
Svarīgi!
Atšķirībā no Kurzemes hercogistes un Latgales pārvaldes, kas joprojām balstījās uz feodālās valsts principiem, zviedri savas provinces centās pārvaldīt ar ierēdniecības palīdzību.
Augstākā Zviedrijas valsts amatpersona tās guberņās bija ģenerālgubernators ar rezidenci Rīgas pilī. Ģenerālgubernatora tiesības un pienākumi tika galēji noteikti karalienes Kristīnes I 1645. gada instrukcijā.
eeee.jpg
Rīgas pils 17. gs. vidū
Ģenerālgubernators:
1)
bija augstākais karaspēka priekšnieks, kuram bija jārūpējas par pierobežu cietokšņu un citu stratēģisku cietokšņu uzraudzību Žečpospoļitas un Krievijas caristes robežās;
2) bija visu tiesas, policijas un baznīcas virspārzinis, tāpat viņš uzraudzīja skolas, Tērbatas Gustava akadēmiju un sekoja, lai provincē tiktu ievērotas karaļa tiesības un regālijas;
3) pārraudzīja nodevu un nodokļu lietas, kā arī uzraudzīja pasta un satiksmes lietas.
 
Ģenerālgubernatora palīgs Vidzemē bija Rīgas
gubernators, kurš to aizvietoja ģenerālgubernatora prombūtnes laikā.
Lai zemi varētu labāk pārvaldīt, Vidzemi sadalīja 4 apriņķos (Rīgas, Kokneses, Pērnavas un Tartu apriņķos), ko pārzināja apriņķa vietnieki jeb priekšnieki. Apriņķa fogti bija īpašas, Zviedrijas varai uzticamas amatpersonas no vietējās muižniecības vidus ar administratīvām tiesas un policijas funkcijām (sodīja apriņķu policijas noteikumu pārkāpēju). Apriņķu fogtu tiesības un pienākumi noteica 1695. gada instrukcija - no zviedru kārtības viedokļa uzraudzīt iedzīvotājus, it sevišķi zemniekus. Kārtības tiesneši jeb bruģa kungi pārzināja policijas lietas katrā apriņķī, tiem bija uzdota arī satiksmes ceļu uzraudzība.
Muižnieku pašpārvaldes institūcija bija zemes padome jeb landrātu kolēģija un valdības padomnieki, bet augstākā muižnieku pārstāvniecības institūcija bija landtāgs.
Tiesa
Viena no būtiskākajām zviedru laiku reformām bija tiesu reforma. Tika izveidotas zviedru parauga tiesas un galvenās bija zemes tiesas, pilstiesas un hoftiesa. Augstākā galma tiesa jeb hoftiesa atradās Tartu un tai bija pakļauti visu kārtu iedzīvotāji, kas apdzīvoja Zviedrijai tolaik piederošo Vidzemi, Igauniju, Ingriju (17. gadsimtā Zviedrijai piederošs novads tagadējā Ļeņingradas apgabalā Krievijā) un Karēliju. Hoftiesa izraisīja nepatiku vietējā muižniecībā, jo tā ierobežoja viņu patvaļu pret zemniekiem.
Svarīgi!
Zviedru laikos vācbaltiešu muižniecība zaudēja krimināltiesas varu pār saviem dzimtzemniekiem, saglabājot mājas pārmācības tiesības, turklāt arī šajā sfērā zviedri pieprasīja ievērot „kristīgu mērenību”. 
Vidzemē tika ierīkotas zemes tiesas, kurās sūdzības drīkstēja iesniegt arī zemnieki.
 
Atsauce:
http://www.ambermarks.com/Atteli/Skanetie/Riga/Vecriga/RigasPils-PSeks-1640ie.gif
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
V. Klišāns „Vēsture vidusskolai”, Zvaigzne ABC, 2003.g.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 1999.g.