Teorija

Cik "labi bija Zviedru laiki Vidzemē"
Svarīgi!
Poļu – Zviedru kara rezultātā pēc Altmarkas pamiera 1629. gadā  tika sadalīta Latvijas teritorija starp Poliju un Zviedriju. Zviedrija ieguva Vidzemi, bet Inflantija jeb Latgale palika Polijas-Lietuvas sastāvā.
Zviedri un vācieši jauniegūtos zviedru valdījumus turpināja saukt par Livoniju. Šajā vārdā nosauca arī Zviedrijas provinci, kura teritoriāli aptvēra latviešu apdzīvoto Vidzemi un Dienvidigauniju. Lielākās pilsētas bija Rīga, Valmiera, Cēsis, Tartu un Pērnava.
Latvieši zviedru jaunizveidoto Livland sauca par Vidzemi. Domājams, ka šo nosaukumu latviešu valodā lietoja jau vācu Livonijas laikā, kad ar to apzīmēja zemes, kas tolaik atradās Livonijas vidienē. (Mūsdienu Latvijas iedzīvotājiem problēmas reizēm rada fakts, ka šodien ar vārdu Vidzeme mēs saprotam novadu tikai Latvijas robežās, taču tolaik Vidzemes provincē ietilpa gan latviešu, gan igauņu zemes.)
Zviedru laiki (1629.—1721.) bija periods Latvijas vēsturē, kad Vidzeme ietilpa Zviedrijas sastāvā.
Latviešu un igauņu tautas apziņā ir nostiprinājies uzskats par „labajiem zviedru laikiem”, kas Igaunijas ziemeļu daļā sākās 16. gadsimtā, bet Vidzemē – 17. gadsimtā.
Nereti publicistikā un literatūrā var sastapt apgalvojumu, ka nevienā citā vēstures periodā latviešiem un igauņiem nav klājies tik labi, kā atrodoties Zviedrijas troņa pavalstniecībā.
DSC_3888.JPG
Glika Bībeles titullapa
Svarīgi!
„Zviedru laikos” latviešu zemnieku stāvoklis īpaši nemainījās, kaut arī tos mēdz dēvēt par „labajiem zviedru laikiem”.
Kārlis XI vairākkārt ierosināja dzimtbūšanas atcelšanu, tomēr landtāgs to noraidīja. Tiesības sodīt zemniekus mājas pārmācības kārtībā tika ierobežotas. Tika uzsākta agrārreforma, zemju pārmērīšana. Saimniekiem bija tiesības palikt savās dzimtajās mājās un mantot tās.
Par saimnieku ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos var runāt tikai zviedru valdīšanas beigu posmā, kad bija pabeigta muižu redukcija un klaušu nodevu reglamentēšana. Pēc redukcijas 5/6 muižu nonāca karaļa īpašumā. Tika atvērtas lauku skolas Vidzemē zemnieku bērniem. Pieauga lasītpratēju skaits. Mācītājs Ernsts Gliks pārtulkoja Bībeli latviešu valodā, sekmējot latviešu literārās valodas izkopšanu.
 
 
Zviedru laiki latviešu vēsturiskajā atmiņā ieguvuši zelta laikmeta slavu, jo:
1) 17. gadsimta 80. gados tika izdots likums par zemnieku skolu izveidošanu,
2) Ernestam Glikam tika piešķirta stipendija 10000 dālderu apmērā Bībeles tulkošanai latviešu valodā,
3) tika nodibināta Tērbatas universitāte,
4) karalis Gustavs II Ādolfs smagākos sodus atļāva piespriest vienīgi zemes tiesai, ko varēja pārsūdzēt Tērbatā, tad Stokholmā,
5) karaliene Kristīne paaugstināja nodokļus, kas pamatā skāra muižniekus,
6) karalis Kārlis XI uzsāka muižu zemju konfiskāciju valsts labā (muižu redukciju).
20. gs. vēsturnieku viedokļi par zviedru laikiem
Mūsdienu zviedru vēsturnieki
Zviedrija no Vidzemes ieguva lielus ienākumus. Zviedrijas valsts budžets pieauga uz Vidzemes un īpaši uz Rīgas rēķina. 17. gs. vidū bija līdz 100 0000 valsts dālderu gadā, bet 17. gs. beigās līdz 200 000. Ienākumi no tirdzniecības veidoja apmēram pusi no visiem naudas līdzekļiem, kas tika iegūti no iekarotajām Baltijas provincēm.

Latviešu vēsturnieki

Edgars Dunsdorfs
: "Redukcija Vidzemē lielā mērā mazināja muižnieku turību un pilnīgi iznīcināja viņu politisko varu. Tai pašā laikā redukcija bija labvēlīga reducēto muižu zemnieku turības pieaugumam un ievērojami uzlaboja viņu tiesisko stāvokli."
 
Pārsla Pētersone: "Rūpēs par kvalitatīvu un ērtu ceļu tīkla izveidi tika ieguldīts liels darbs un līdzekļi. Jau ar 1630. gada 28. aprīļa rīkojuma ceļu būve kļuva par obligātu visu vietējo iedzīvotāju pienākumu."
 
Arveds Švābe: "Visas ziņas par nodokļu maksātājiem sastādīja pa atsevišķiem pagastiem jeb vakām. Vaku grāmatā ierakstīja katra saimnieka nodevas un kunga gaitas. Arī katrai māja izsniedza šādu vaku grāmatu, lai valsts zemju pārziņi un nomnieki nevarētu patvarīgi saimniekiem uzlikt lielākas nastas."
 
Vācbaltiešu vēsturnieks Roberts Vitrams: "Salīdzinājumā ar Zviedrijas brīvajiem un arī ar politiskajām tiesībām apveltītajiem zemniekiem Baltijas provincēs Vidzemē un Igaunijā pavērās citāda aina. Lai arī Zviedrijas administrācija pamatos īstenoja zemniekiem labvēlīgu politiku, gadu desmitiem tā atturējās no dziļākas esošo apstākļu pārveidošanas. Tikai 1681. gadā Kārlis XI pieprasīja zemnieku brīvlaišanu. Livonijas bruņniecība atbildēja noraidoši."
Atsauce:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/bb/Charles_IX_of_Sweden.jpg
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", ZVAIGZNE ABC, 1999.g.
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003., 138. - 139.lpp.
V. Klišāns „Vēsture vidusskolai”, Zvaigzne ABC, 2003.g., 143.lpp.