Teorija

Katolicisms
Polijas valsts (Žečpospoļitas) robežas Stefana Batorija laikā bija no Melnās jūras ziemeļu piekrastes līdz Ziemeļigaunijai, veidojot zonu starp Maskavas Krievzemi un Rietumeiropas zemēm.
Žečpospolita jeb Polijas-Lietuvas ūnija bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569. līdz 1795. gadam, kuras sastāvā uz laiku ar dažādas pakāpes autonomiju ietilpa arī tagadējās Latvijas zemes:
1) Latgale līdz 1772. gadam,
2) Vidzeme līdz 1629. gadam,
3) Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals līdz 1795. gadam.

Stefana Batorija laikā Livonijā izplatījās Tridentas koncila ievadītā kontrreformācija, kas centās atjaunot katolicisma pozīcijas. Kontrreformācija visvairāk ietekmēja pilsētas, jo šeit protestantisms bija vairāk nostiprinājies. Ar Stefana Batorija atbalstu Rīgā tika veikta kontrreformācija, atņemot luterāņiem Jēkaba baznīcu un Marijas Magdalēnas klosteri.
Aktīvu izglītības un katolicisma pozīciju atjaunošanu veica Jezuītu ordenis, kurš centās noskaņot pret protestantismu lielāko daļu Rīgas turīgos pilsoņus. 
Jezuītu ordenis bija spāņa Ignacija Lojolas dibināta katoļu organizācija 1534. g. (Parīzē), lai cīnītos pret reformāciju.
Ordeņa brāļus vienoja stingra disciplīna un slepenība. Ordenis izmantoja visus līdzekļus katoļu mērķu realizācijai. Tas pastāvēja Latvijas teritorijā  no 16.gs. līdz 19. gs. Ordeņa dibinātāja Ignācija Lojolas miršanas brīdī 1556. gadā ordenī pavisam bija apmēram 1000 jezuītu.
dddd.jpg
Stefans Batorijs
Jezuīti atsaucību ieguva latviešu zemnieku vidū, jo jezuītu darbība bija saistīta arī ar humāno palīdzību.
aaa.jpg
Aglonas baznīca mūsdienās
Kad zviedri 1629. gadā ieņēma Vidzemi un jezuītus no turienes padzina, viņi pārcēlās uz Inflantiju (Poļu Latgali). Šajā teritorijā poļi turpināja iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. Daugavpilī darbojās jezuītu kolēģija. Priesterus Latgales draudzēm sagatavoja Viļņas Universitāte, kuru 1579. gadā bija nodibinājuši jezuīti. Šajā novadā aktīvi darbojās arī dominikāņu mūki. Par dominikāņu misiju centru kļuva Aglona.
Aglona par kristiešu svētvietu izveidojās 17. – 18. gs. mijā. 1700. gadā ar dāvinājuma aktu dominikāņi šeit ieguva zemes īpašumu un uzcēla
koka baznīcu. Pēc tās nodegšanas 1766. gadā sāka celt tagadējo baznīcu un klosteri. Baznīca pabeigta 18. gs. 80. gados, iesvētīta 1800. gadā.
1584. g. Rīgā tika ieviests jaunais Gregora XIII kalendārs, rezultātā izcēlās nemieri. Luterāņi protestēja pret katolicisma uzspiešanu, kalendārs bija tikai iegansts. Notika katoļu baznīcu demolēšana un svētbilžu dedzināšana. Šajos nemieros izpaudās arī pilsētnieku opozīcija pret Rīgas rāti par tās samierniecisko politiku pret poļiem. Rezultātā kalendāru nemieri tika apspiesti. Vadoņi publiski sodīti ar nāvi.
Neskatoties uz to, ka tika garantēta ticības brīvība, valdība atbalstīja jezuītu mēģinājumu restaurēt katolicismu. Jezuītu darbībai Livonijā bija arī pozitīvi aspekti, piemēram, reliģisku grāmatu izdošana latviešu valodā, izglītības darbs.
Skolu vēsturnieks Jānis Anspaks par jezuītu darbību (1997)
Jezuītu ordenis 17. gs. 20. gados Daugavpilī izveido savu rezidenci un atver jezuītu skolu. Sākumā tā ir elementāra mācību iestāde, bet vēlāk pārveidota par jezuītu kolēģiju, kurā audzina un izglīto misionārus darbam Latgalē. (..) Jezuītu skola Daugavpilī iegūst plašu popularitāti Livonijas zemēs. (..)
Kopš 18. gs. Latgalē uzsāk darbu baznīcas draudzes skolas Pustiņā, Feimaņos, Krāslavā, Daugavpilī, Aglonā un citur, taču latgaliešu bērni tajos sastopami visai reti.
Plašāk pazīstama Dagdas grāfa J. Hilzena muižā izveidotā misija, pulcinot uz mācībām apkārtnes zemnieku bērnus.

Latgales kultūras darbinieks Francis Kemps (1938)
Luterānisms, kurš Baltijā (Kurzemē un Vidzemē) izplatījās ļoti ātri un plaši, Latgalē nemaz nedabūja iesakņoties. (..)
Jezuīti (..) iesāka stipru un plānveidīgu propagandu ļaužu masās. Tā kā šie ļaudis bija latgalieši, tad jezuītiem baznīcas dzīvē vajadzēja sākt lietot arī ļaužu valodu. Parādījās pirmie latgaliskie drukas darbi: katehismi, lūgšanas grāmatas, evaņģēlija daļu tulkojumi. (..) Tā jezuīti (..) ir likuši pamatus latgaliešu rakstībai.
Atsauce:
http://artyzm.com/matejko/poczet/batory.jpg
http://www.gazeta.lv/images/Aglona.JPG
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.